Šajā darbā ar savu komandu iesaistījusies modes dizainere, kas no vakarkleitām sievietēm pārgājusi uz godalgotiem kamuflāžas tīkliem bruņutehnikai. Kopš kara sākuma nelielās telpās Zaporižjas pilsētā rokām jau sagatavoti tīkli, ar kuriem varētu noklāt vairāk nekā pushektāru.
Brīvprātīgās gatavo maskējošos kamuflāžas tīklus Ukrainas bruņoto spēkiem, to tehnikai. Rūpnieciski ražoto trūkst, un tos ar rokām veido daudzviet Ukrainā. Zvejas tīkli tiek apdarināti ar kamuflāžas auduma atgriezumiem.
Darbus vada Jekaterina Viņičenko, kas stāsta – viņas jau pirms vairākiem gadiem izdomātā piegriešanas tehnoloģija nozīmē, ka šeit radīti kamuflāžas tīkli izmērā 5x6 metri ir īpaši viegli – sver tikai 6 kilogramus.
Jau 2016. gadā viņa par to saņēma Ukrainas Aizsardzības ministrijas atzinību.
No viņas mācās daudzi. Pasūtījumu daudz, visiem nav iespējams sataisīt.
“Ir bruņuvestes, ķiveres, kas aizsargā karavīrus. Ir tehnika, ar kuru viņi pārvietojas. Taču visiem jāslēpjas.
Bērnībā visi droši vien sapņoja par cepuri vai apmetni, kas padara neredzamu. Un mūsu tīkli pilda tieši šo funkciju. Un tiešām vajag daudz, jo ir atvests daudz tehnikas, kuru vajag slēpt.”
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī šeit sagatavots vairāk nekā 200 kamuflāžas tīklu, sanāk vismaz 6000 kvadrātmetru.
”Šī ir mana valsts, manas mājas. Kaut mani vecāki ir no Krievijas, bet es esmu dzimusi šeit, mans dēls ir dzimis šeit. Šī ir mana valsts, es aizsargāju, kā varu.
Ja karavīri karo ar ieročiem frontē, tad es varu palīdzēt šeit. Mūsu uzvarā vairāk varu ieguldīt šeit. Pēc savas specialitātes esmu sieviešu apģērba dizainere. Miera laikos ģērbju meitenes vakarkleitās. Bet kara laikā – maskējošie tīkli,” stāsta Jekaterina.
Bērnu zīmējumus, ko arī pielikt pie tīkliem, sūtot armijai – karavīriem. Zīmējumos arī kazaki – Zaporižja ir vēsturisks kazaku apgabals.
“Zaporižjas kazaks ir cīnītājs, kurš vienmēr aizsargāja šīs vietas. Tas bija 14. līdz 17. gadsimts. “Za porižja”, jo dzīvoja “aiz krācēm”. Viņi dzīvoja te uz Horticas salas. Zaporižjas vēsture cieši saistīta ar Zaporižjas kazaku vēsturi. Mēs esam Zaporižjas kazaku pēcteči un mantinieki. Un mūsu puiši frontē sevi asociē ar šīm kazaku raksturīpašībām – aizstāvji,” stāsta kamuflāžas tīklu gatavotāja Valentīna Viņičenko.
“Viņi aizsargā Horticu, mūsu apgabalu. Un, kā sakām, – pār viņiem stāv kazaku armija un aizsargā. Bet mēs kā sievietes sargājam šeit. Kā viņi visu sargā, tā arī kazaki ir mūsu aizstāvji.”
“Krievija – viņi mūs nevar saprast, jo mēs neesam raduši būt zem kundzības. Mēs saprotam, ja mūs neapmierina vadītājs, hetmans, tad mums ir tiesības pateikt – nē, mēs ievēlam citu. Mums pat bija kazaku rada. Viņi sapulcējās un izvēlēja sev hetmanu, komandieri,” skaidro viena no darbiniecēm Nadežda Medvedeva.
“Mūsu tauta nekad nebūs zem kundzības, jo mēs zinām, ka mums ir tiesības izvēlēties. Mēs esam brīvi. Kazaku brīvība. Esam brīvi izvēlēties to dzīvi, kādu gribam, un vadītāju, kādu gribam.”
Par cīņas spara trūkumu šīs sievietes nevar sūdzēties. Kaķi uz plakāta nosaukti turku drona un amerikāņu prettanku raķešu vārdā.
“Kaķi sauc Baijaktars, un kaķenīte – Džavelīna,” norāda Olga Ivaņilova.
Rietumiem pastiprinot palīdzību un ieroču piegādes, kamuflāžas tīklu būs nepieciešams arvien vairāk.
