Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili vakar noslēdza trīs dienu ilgu vizīti Eiropas Savienības institūcijās Strasbūrā un Briselē, kur, tiekoties ar kopienas līderiem, viens no galvenajiem sarunu tematiem bija vīzu režīma atcelšana Gruzijai.
Process joprojām buksē, kaut, kā vakar Briselē tiekoties ar Margvelašvili norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisija deva zaļo gaismu jau pirms vairākiem mēnešiem:
„Decembrī Eiropas Komisija apstiprināja, ka Gruzija izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus pozitīvam galīgajam lēmumam [par vīzu liberalizāciju], un es ticu, ka tāds tiks pieņemts drīzumā. Eiropas Komisijas priekšlikumu dot Gruzijas pilsoņiem iespēju bez vīzām ceļot uz Šengenas zonu šobrīd apspriež dalībvalstis un Eiropas Parlaments.”
Lielākā daļa kopienas valstu atbalsta bezvīzu režīmu ar Gruziju, tostarp Latvija. Tomēr dažas joprojām ietur piesardzību un noraidošu pozīciju.
Tiek ziņots, ka vakar Eiropas Savienības valstu vēstnieku sanāksmē lēmums šajā jautājumā tā arī netika pieņemts pēc Francijas, Vācijas un Itālijas iebildumiem. Piemēram, Vācija kā vienu no iemesliem minēja gruzīnu noziedzīgās grupas Vācijā, kas specializējas māju aplaupīšanā un kas kļuvis par vienu no bažu avotiem sabiedrībā, vēsta portāls „EUobserver”. Berlīne paudusi, ka Tbilisi vajadzētu palīdzināt atrisināt šo problēmu, pirms Eiropas Savienība sper tālākus soļus.
Bet Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, ar Margvelašvili tiekoties Strasbūrā, pauda atbalstu bezvīzu režīmam ar Gruziju. Tur Gruzijas prezidents piedalījās arī parlamenta Ārlietu komitejas debatēs. To laikā eirodeputāts Andrejs Mamikins, kurš ir Eiropas Parlamenta ziņotājs attiecībā uz Eiropas Savienības-Gruzijas asociācijas līgumu, paziņoja, ka Tbilisi ir jāatbalsta:
„Vairākums Eiropas Parlamenta deputātu atbalsta bezvīzu režīmu ar Gruziju, jo ārpus Eiropas Savienības nav nevienas citas valsts, kurā būtu tik liels atbalstītāju skaits mūsu idejām kā Gruzijā.”
Avoti diplomātiskajās aprindās iepriekš pauduši, ka Vācija varētu nevēlēties piešķirt bezvīzu režīmu Gruzijai pirms Ukrainas, jo tas vājinātu proeiropeiski noskaņotā prezidenta Petro Porošenko pozīcijas. Turklāt šobrīd ir smagas diskusijas arī par bezvīzu režīmu Turcijai.
Citi gan norāda, ka aizkavēšanas vīzu liberalizācijā var kaitēt Tbilisi. Gruzijā novembrī būs parlamenta vēlēšanas. To vizītes laikā pieminēja arī Gruzijas prezidents Margvelašvili:
„Mēs šeit visi esam vienisprātis par Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas svarīgumu Gruzijai un faktu, ka Gruzijai jāsper skaidri un stingri soļi šajā virzienā. Valdība bijusi pietiekami sekmīga, lai izpildītu visas vīzu liberalizācijas prasības. Tajā pašā laikā mums priekšā stāv ļoti svarīgs pārbaudījums - oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Nākamajos četros mēnešos mums jāpārvar Gruzijas galvenais izaicinājums - lai iedzīvotāji dotos balsot. Manā valstī diemžēl ir diezgan liels skaits vēlētāju, kas nav izlēmuši, un es domāju, tas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem šajās vēlēšanās.”
Vakar oficiāli sākās priekšvēlēšanu kampaņa, bet jau bijuši pirmie skandāli. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pauda satraukumu par nesenajām ziņām par vardarbību pret opozīcijas deputātiem un norādīja, ka šīs vēlēšanas būs „svarīgs pārbaudījums Gruzijas demokrātijas noturībai.”
