Abas konfliktā iesaistītās puses vienojušās par tanku un artilērijas ar kalibru līdz 100 milimetriem atvilkšanu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji informē, ka saskaņotajā līgumā ir atrunātas visas bruņojuma atvilkšanas procedūras, tai skaitā katras puses atbildība un termiņi.
Dokumentā arī noteikta ieroču atvilkšanas uzraudzības kārtība. Tomēr tas vēl nav parakstīts. Trīspusējās kontaktgrupas sarunās piedalās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Ukrainas un Krievijas pārstāvji. Dažkārt sanāksmēs tiek pieaicināti arī separātistu pašpasludināto republiku pārstāvji.
Tikmēr simtiem Ukrainas nacionālistu organizācijas “Labējais sektors” atbalstītāju bija pulcējušies protesta akcijā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Viena no šīs kustības prasībām ir valsts prezidenta Petro Porošenko un valdības atstādināšana.
Uzstājoties “Labējā sektora” kongresā īsi pirms demonstrācijas, kustības vadītājs Dmitrijs Jarošs aicināja sarīkot referendumu par prezidenta atstādināšanu. Viņš arī pieprasīja atzīt brīvprātīgos bataljonus un to dalībnieku tiesības uz ieroču nēsāšanu.
Savukārt mītiņā Jarošs aicināja oficiālās varas iestādes bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos atzīt par karu, nevis antiteroristisko operāciju. Vienlaikus pasākuma dalībnieki noliedza vardarbīgu cīņas metožu izmantošanu pret valdību. Tas dotu ieganstu valsts ienaidniekiem runāt par iekšpolitisku konfliktu Ukrainā.
Attiecības starp šo politisko organizāciju un oficiālo Kijevu saasinājās mēneša sākumā. Mukačevas pilsētā pat izcēlās bruņotas sadursmes ar varas pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka par spīti februārī Minskā panāktajiem punktiem par uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu, ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes turpinās.
Konflikts sākās pērn pavasarī, kad Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
