Labēji centriskais spāņu politiķis Kanjete ir pretrunīgi vērtēta figūra gan pašā Spānijā, gan Eiropas Parlamentā.
Viņš jau paguvis izpelnīties nosodījumu par neseniem izteikumiem, kam tiek piedēvēts šovinistisks raksturs, bet nominēšanu enerģētikas un klimata komisāra amatam aptumšojis arī fakts, ka Kanjetem pieder akcijas naftas kompānijās „Petro-li-fera Ducar“ un „Petro-logis Canarias“ vairāk nekā 300 000 eiro vērtībā. Viņš gan nupat paziņojis, ka savas akcijas līdz ceturtdienai pārdos, lai izvairītos no interešu konflikta jaunajā amatā. Tas gan nepārliecina vides organizācijas. „Greenpeace“ Kanjeti nodēvējis par „pārsteidzošu izvēli, ņemot vērā viņa saikni ar naftas industriju“.
Vides aizstāvji arī kritizē enerģētikas un klimata pārmaiņu apvienošana vienā portfelī. Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau) pārstāvis Džeremijs Veitss (Jeremy Wates) to nosaucis par lielāko triecienu Eiropas vides politikai pēdējos 20 gados.
Tas ir kā ielaist lapsu pie vistām un skatīties, kurš uzvarēs. Baidos, ka, apvienojot divas šādas jomas viena komisāra pārraudzībā, uzvarēs enerģētika, un šī sektora intereses dominēs pār klimata pārmaiņām. (..) Domāju, ka šāda Junkera rīcība ir šausmīga ziņa. Tas ir viņa pirmais lielais lēmums jaunajā amatā, un, manuprāt, ar to viņš sevi parāda kā pagātnes, nevis nākotnes cilvēku. Viņš dzenas pēc novecojuša ekonomikas modeļa, kurā vide tiek uzskatīta par šķērsli ekonomikas attīstībai,” teica Veitss.
Junkers jaunajā komisijā apvienojis vairākus portfeļus ar šķietami pretrunīgām vai nesaistītām tēmām. Tāds ticis arī Latvijas kandidātam Valdim Dombrovskim („Vienotība”), proti, „eiro un sociālais dialogs”. Diskusijas raisījis arī lēmums apvienot, piemēram, vides un zivsaimniecības komisāru portfeļus. „Eiropas kustības Latvijā” vadītājs Andris Gobiņš gan uzskata, ka tam ir savs iemesls.
Es gan tās tulkotu ne tik daudz kā pretrunas, bet drīzāk kā pārresoriskumu. Tas ietver ideju, ka mēs nevaram veiksmīgi risināt klimata jautājumus, ja nepieskaramies enerģētikas jautājumam. Viss ir savā starpā saistīts, un, domājot katram tikai par savu šauro lauciņu, beigu beigās visas politikas būs neveiksmīgas,” teica Gobiņš.
Viņš vērtē, ka pie veiksmīgas politikas ieguvēji varētu būt gan enerģētikas, gan klimata pārmaiņu nozares. Taču vides organizāciju skepse, īpaši, ņemot vērā izvēlētā komisāra kandidāta saistību ar naftas biznesu, eksperta ieskatā ir pamatota. „Skatoties gan uz šo konkrēto personu, gan uz strukturālo pārmaiņu, ka mums vairs nav atsevišķa klimata pārmaiņu portfeļa, tas šīs bažas padara par pamatotām. Vai tās piepildīsies vai nē, tas ir cits jautājums, par ko mēs šobrīd droši nevaram spriest. Bet mēs esam dzirdējuši arī konkrēti no Spānijas vides organizācijām, ka tām ir liela skepse par konkrēto kandidātu. (..) Tās ir organizācijas, kas viņu labi pazīst, un tas šo risku padara vēl lielāku, nekā ja mēs nezinātu šo kandidāta priekšvēsturi,” norāda Gobiņš.
Migela Kanjetes saistība ar naftas kompānijām noteikti būs viens no galvenajiem jautājumiem, par ko viņam nāksies taisnoties par „cepināšanu” sauktajā Eiropas Parlamenta izjautāšanā. Andra Gobiņa ieskatā par šis fakts komplektā ar Kanjetes nepārdomātajiem izteikumiem par sievietēm topošajam komisāram liks sastapties ar pamatīgu deputātu kritiku un, nav izslēgts, varētu arī apturēt viņa ceļu uz jauno amatu. Kanjetes izjautāšana Eiropas Parlamentā notiks 1.oktobrī, bet par visu Komisijas sastāvu deputāti balsos 22.oktobrī.
