Iespējams, kaut kādā veidā Ukrainai varētu palīdzēt ANO Drošības padome, taču tur veto tiesības pieder Krievijai, kas var bloķēt ANO lēmumus.
Latvijas drošības situācija aizvien ir normāla. (..) Vairāk ir jādomā par to, kas notiek Ukrainā,” secināja Vējonis.
Viņš arī piebilda, ka Krievijas rīcība, tās karavīriem parādoties Ukrainā, saistāma gan ar nule izziņotajām Ukrainas ārkārtas vēlēšanām oktobra beigās, gan ar faktu, ka pēdējās nedēļās uzvaras pārsvarā guva Ukrainas armija, arvien vairāk atspiežot prokrieviskos kaujiniekus uz Ukrainas – Krievijas robežu.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
