Ja Cipra un Merkeles saruna aci pret aci Berlīnē ir nesusi kādus rezultātus, tad publiski par tiem runāt vēl ir pāragri. Pēc tikšanās Merkele uzstāja, ka lēmumu par Grieķijas reformām pieņems 19 eirozonas valstu finanšu ministri, nevis tikai Vācija.
„Es gribētu uzsvērt, ka Vācija nav tā, kas izlemj, vai reformu programma ir pietiekama un atbilstoša. Reformu programmu izvērtēs trīs starptautiskās institūcijas un lēmumu pieņems Eirogrupa,” sacīja Merkele.
Ciprs solīja, ka reformu plāns būs un jau pavisam drīz. Tomēr pārējās Eiropas valstis to gaida jau mēnesi. Viens no jautājumiem, kas noteikti tika apspriests Berlīnē, ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums pagaidām atteikties uzpirkt Grieķijas valdības izsniegtās parādzīmes. Tas nozīmē, ka Cipram pašreiz gandrīz nav kur aizņemties, lai izmaksātu pensijas un pabalstus un segtu citas steidzamas vajadzības.
Laikā, kad Merkele un Ciprs tikās Berlīnē, ECB vadītājs Mario Dragi par to tika iztaujāts Eiropas Parlamentā. „Mēs esam gatavi atsākt uzpirkt Grieķijas parādzīmes, tiklīdz tiks izpildīti nosacījumi veiksmīgam esošās aizdevuma programmas noslēgumam,” sacīja Dragi.
Iepriekšējās Grieķijas valdības laikā Centrālā banka ir uzpirkusi Grieķijas parādzīmes, faktiski aizdodot naudu Grieķijas valdībai. Kopš jaunās valdības atnākšanas Frankfurte vairs to nedara. Tomēr Dragi noliedz, ka ECB nodarbotos ar Grieķijas šantāžu, mēģinot piespiest to pieturēties pie taupības. Banka tikai spēlējot pēc noteikumiem, par kuriem ir vienojušies politiķi, uzsvēra tās prezidents:
“ECB nav uzstādījusi šos 15 miljardu griestus. Šādi griesti tika noteikti aizdevumu programmā, par kuru ir vienojusies Eirogrupa. Tas nav bijis ECB lēmums.”
Tikmēr Berlīnē ne mazāk aktuāls bija arī jautājums par Cipra prasību Vācijai segt zaudējumus par Otrajā pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem. Par to viņš runāja arī pēc tikšanās ar Merkeli. „Mums tas nav tik daudz jautājums par naudu, cik daudz par ētiku un morāli. Par šīs ētiskās problēmas risinājumu abām pusēm būtu jāvienojas,” sacīja Ciprs.
Savukārt Vācijas kanclere turpina uzstāt, ka jautājums par kompensācijām jau sen ir atrisināts un te vairs neesot ko piebilst.
Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzās 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
