Reģionālās vēlēšanas šodien notiek Saksijas-Anhaltes, Reinzemes-Pfalcas un Bādenes-Virtembergas federālajās zemēs. Vairāk nekā 12 miljoniem vāciešu ir jāievēl jauni reģionālie parlamenti. Kā norāda izdevums "Deutsche Welle", šīsdienas balsojums ir pielīdzināms referendumam par uzticību kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politikai, kas pēdējā gada laikā bieži vien tiek pakļauta kritikai, Vācijai pērn uzņemot vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju.
Angela Merkele un viņas vadītā Kristīgo demokrātu savienība (KDS) ir iepriekš noraidījusi iespēju noteikt uzņemto ieceļotāju griestus, tā vietā dodot priekšroku bēgļu proporcionālai sadalei starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Arī vēlēšanu priekšvakarā Merkele norādījusi, ka bēgļu skaitu ir nepieciešams samazināt, vienlaicīgi uzsverot, ka jaunajiem ieceļotājiem ir pienākums integrēties Vācijas sabiedrībā.
Kanclere uzsvērusi, ka šis ir pienākums, nevis izvēle.
Pirms 13.marta balsojuma eksperti prognozējuši, ka gadījumā, ja kristīgajiem demokrātiem un to koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem neizdosies uzvarēt vismaz divās no trijām federālajām zemēm, Merkelei tiks izdarīts pamatīgs trieciens, ievērojami apgrūtinot pašreizējās Vācijas vadības aicinājumus noslēgt vienošanos ar Turciju bēgļu plūsmas mazināšanai.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Saksijā-Anhaltē KDS arī turpmāk saglabās lielākās partijas pozīcijas. Taču gandrīz 20 procentu balsu tiek prognozēti partijai "Alternatīva Vācijai", kura savos priekšvēlēšanu lozungos pieprasa slēgt Vācijas robežas un izbeigt bēgļu haosu. Ja šādi rezultāti tiešām apstiprināsies, pašreizējai koalīcijai nāksies meklēt vēl kādu trešo sadarbības partneri, lai saglabātu vairākumu parlamentā.
Jau tagad zaudējums tiek prognozēts Bādenē-Virtembergā, kur līdz šim vadošajās pozīcijās bijusi Vācijas Zaļā partija. Sagaidāms, ka šajā reģionā kristīgo demokrātu popularitāte samazināsies par aptuveni 10 procentpunktiem līdz 29 procentiem. Kristīgo demokrātu vadošais kandidāts Gido Vulfs norādījis, ka šī ir smagākā priekšvēlēšanu kampaņa.
Savukārt Reinzemē-Pfalcā cīņa solās būt ļoti sīva. Iepriekšējās vēlēšanās kristīgie demokrāti šeit ieņēma tikai otro vietu un arī šoreiz plānota asa cīņa ar koalīcijā esošajiem sociāldemokrātiem, abām partijām prognozējot ap 35 procentiem balsu.
Kā norāda izdevums „Spiegel”, lielu lomu šīsdienas balsojumā spēlēs neizlēmušie vēlētāji, kuru skaits ir visai liels. Šī iemesla dēļ jebkādas prognozes par gaidāmo vēlēšanu iznākumu tiek izteiktas visai piesardzīgi. Ne mazāk svarīgs jautājums ir, cik lieli būs populistiskās partijas „Alternatīva Vācijai” panākumi.
Partijas līdere Frauke Petri šī gada sākumā pat bija aicinājusi policiju atklāt uguni uz bēgļiem, lai novērstu nereģistrētu patvēruma meklētāju iekļūšanu valstī, tādējādi izpelnoties asu starptautisku nosodījumu.
Ja sākotnēji tika prognozēts, ka pret valdošo eliti noskaņotā partija piedzīvos tādu pašu likteni kā savulaik "Pirātu partija", tad tagad ir skaidrs, ka „Alternatīva Vācijai” pilnīgi noteikti nav uz sabrukšanas robežas, bet gan arvien vairāk nostiprinās kā nopietns politisks spēks.
Turklāt „Alternatīva Vācijai” savā programmā vairs nebalstās tikai uz bēgļu jautājumu. „Spiegel” prognozē, ka līdz rudenim partija būs ieguvusi pārstāvniecību jau astoņos federālo zemju parlamentos, ievērojami palielinot arī savas izredzes vispārējās vēlēšanās.
