Kā ziņo Eng.lsm.lv, pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču („Vienotība”) Šteinmeiers sacīja, ka ieroču piegāde var veidot situāciju, ka rodas jauni upuri.
„Mūsu nostāja ir tāda, ka pašreizējā situācijā nebūs līdzēts ar ieroču piegādēm,” pavēstīja Vācijas ārlietu ministrs.
Šteinmeiers pauda kancleres Angelas Merkeles uzskatu, ka ieroču piegāde Ukrainas situāciju neatrisinās unn Vācija pašlaik neizskata iespēju piegādāt ieročus Ukrainai. Šteinmeiers arī pauda, ka jāpieliek vēl vairāk pūļu, lai izbeigtu vardarbību Ukrainā.
Pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Rinkēvičs pauda, ka valstu viedokļi attiecībā uz situāciju Ukrainā ir ļoti līdzīgi.
„Joprojām nepieciešams darīt visu, lai situāciju risinātu politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem. Jādara viss, lai karadarbība Ukrainas austrumos tiktu pārtraukta. Joprojām nekā labāka par Minskas līgumiem, Minskas vienošanos nav,” sacīja Rinkēvičs.
Rinkēvičs arī sacīja, ka nevar nosodīt valstis, kas par ieroču piegādi lems, taču Latvijas starp tām nebūs. Toties Latvija turpinās sniegt Ukrainai humāno palīdzību.
Latvijas ārlietu ministrs uzskata, ka ES ārlietu padomē izdosies panākt vienošanos par vienotu ES pozīciju attiecībā uz personām, ar kurām papildināt „melno sarakstu”.
Ziņots, ka ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegāde apsvēra tāda valsts kā Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
Jau ziņots, ka pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja oligarhs Pjotrs Porošenko.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
