Dienas notikumu apskats

Ķelnes policija: Starp uzbrucējiem sievietēm ir 18 patvēruma meklētāji

Dienas notikumu apskats

Valdība gatava nākt pretī "Liepājas metalurgam", bet vēlas papildu garantijas

Ķelnē gandrīz visi aizdomās turētie par masveida vardarbību pret sievietēm ir imigranti

Vācijas amatpersonas apmainās ar kritiku saistībā ar uzbrukumiem Ķelnē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vāciju šokējušajos gadu mijas uzbrukumos, kuros seksuāli tika aizskartas sievietes, vainojami migranti no Ziemeļāfrikas un arābu valstīm. To oficiāli paziņojis Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers, kurš arī kritizējis Ķelnes policiju par nopietnām kļūdām. Tikmēr Vācijas augstākās amatpersonas turpina diskusijas par stingrāku likumu ieviešanu, lai noziedznieki tiktu sodīti un konkrētos gadījumos arī nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm.

Saistībā ar uzbrukumiem un seksuāla rakstura aizskaršanu gadu mijā Ķelnē un citviet Vācijā policijā iesniegti jau vairāk nekā piecsimt ziņojumu. Oficiālas apsūdzības gan pagaidām izvirzītas tikai 19 cilvēkiem. Viņu vidū 14 nāk no divām Ziemeļāfrikas valstīm –   Marokas un Alžīrijas. Deviņi ir oficiāli reģistrēti patvēruma meklētāji, kas ieradušies Vācijā pēdējā pusgada laikā. Pārējie, visticamāk, Vācijā uzturas nelegāli. Tā ziņo Vācijas Iekšlietu ministrija, uzsverot, ka esošā situācija liecina par nepieciešamību domāt par stingrākiem likumiem.

„Mums jāstrādā divos virzienos – gan jānodrošina konsekventa esošo likumu piemērošana, gan arī jādomā par stingrāku likumu pieņemšanu,” sacīja Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers. Viņš pirmdien kritizēja policiju par papildspēku neizsaukšanu un notikušā noklusēšanu pirmajās Jaunā gada dienās.

Taču arī viņš pats un citas augstākās Vācijas amatpersonas tiek kritizētas par nespēju adekvāti reaģēt uz Ķelnes notikumiem. Vācijas kanclere Angela Merkele, uzrunājot savas partijas biedrus, solījusi daudz intensīvāk deportēt imigrantus, kuri notiesāti par noziegumiem, taču viņa neminēja konkrētus plānus par migrantu skaita uzņemšanas limitu noteikšanu, kā to pieprasījuši arī vairāki kristīgo demokrātu un viņu sabiedroto politiķi.

„Mēs vēlreiz uzsveram savu atbildību uzņemt bēgļus, taču arī norādām, ka nepieciešama stingrāka imigrācijas kontrole un kārtības ieviešana, tostarp bēgļu skaita samazināšana,” teica Merkele. „Mēs cenšamies to realizēt, fokusējoties uz esošās situācijas cēloņiem un bēgļu godīgu sadalīšanu Eiropas iekšienē, vienlaikus stiprinot atbalstu tām valstīm, kurās šie cilvēki atrodas, – vai tā būtu Turcija, Jordānija vai Libāna. Mēs turpināsim strādāt pie šiem problēmjautājumiem ļoti intensīvi,” sacīja Vācijas kanclere.

Jaunu vīriešu grupējumu veikta seksuāla vardarbība un zādzības Vācijā iepriekš netika pieredzētas. Taču šādi uzbrukumi iepriekš notika Arābu pavasara protestu laikā Ēģiptē, kad milzīgi cilvēku pūļi pulcējās Kairas centrālajā laukumā. Vācija izveidojusi kopīgu federālo un valsts darba grupu, lai izmeklētu šo jauno noziedzīgo fenomenu un spriestu, kā visefektīvāk ar to cīnīties.

Policija saņēmusi jau vairāk nekā 500 iesniegumu, starp tiem aptuveni 40% ir par seksuāla rakstura uzbrukumiem. Varas iestādes paziņojušas, ka šobrīd gan ir tikai 19 aizdomās turētie. Desmit ir patvēruma meklētāja statuss, deviņi no viņiem pirmo reizi reģistrēti Vācijā pēc 2015.gada septembra. Pārējie deviņi atrodas Vācijas nelegāli. Lielākā daļa aizdomās turēto ir no Marokas.

Tikmēr Katoļu Baznīcas pāvests Francisks mudina Eiropas valstis neaizvērt durvis patvēruma meklētājiem un turpināt viņus uzņemt. Uzrunājot Vatikānā akreditētos diplomātus, viņš atzina drošības bažas saistībā ar migrantu „milzīgo pieplūdumu”, bet pauda pārliecību, ka Eiropa spēj atrast balansu starp savu pilsoņu aizsardzību un palīdzēšanu migrantiem. „Pašreizējais migrācijas vilnis, šķiet, grauj cilvēcības, humanitātes garu, ko Eiropa vienmēr mīlējusi un aizsargājusi. Taču nedrīkst zaudēt neko no humanitātes vērtībām un principiem, cieņu pret katru personu, lai arī cik grūts slogs tas varētu būt dažos vēstures brīžos,” sacīja pāvests. „Esmu pārliecināts, ka ar sava dižā kultūras un reliģiskā mantojuma palīdzību Eiropa spēj aizstāvēt cilvēka personas centrālo lomu un spēj atrast pareizo līdzsvaru starp savu pilsoņu tiesību aizsargāšanu un palīdzības nodrošināšanu migrantiem, un viņu pieņemšanu,” viņš piebilda.

No Ķelnes pienākušas ziņas arī par, domājams, atriebības uzbrukumiem imigrantiem. Svētdienas vakarā pie Ķelnes centrālās dzelzceļa stacijas aptuveni 20 cilvēki uzbruka sešiem pakistāniešiem, divus nācās nogādāt slimnīcā. Nedaudz vēlāk noticis vēl viens līdzīgs incidents, kurā pieci cilvēki uzbrukuši 39 gadus vecam sīrietim. Valdība uzbrukumus nosodījusi, bet policija izmeklē, vai tie tika koordinēti sociālajos medijos.

Jau vēstīts, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tikšanās ar savas valdošās partijas – Kristīgo demokrātu biedriem, pavēstījusi par stingrāku likumu ieviešanu, kas ļaus vieglāk no valsts izraidīt tos imigrantus, kuri paveikuši kriminālus noziegumus. Jaunie nosacījumi paredzēs, ka pat laikā, kad cilvēks ir saņēmis tikai nosacītu cietuma sodu, viņu varēs izsūtīt no valsts.

Par Jaungada naktī piedzīvotajiem masveida seksuālajiem uzbrukumiem un laupīšanām saņemti iesniegumi no gandrīz 400 cietušām sievietēm, paziņojusi policija. Šīs lietas pārbauda vismaz 100 izmeklētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti