Kurdu demonstrācijas Vācijā solās būt plašas un gājienu plāno cauri turku apdzīvotajiem rajoniem, tādēļ Vācijas policija gatavojas jo īpaši. Mediji ziņo, ka kārtības uzturēšanai norīkoti vairāk nekā 2000 policistu. Papildspēki atsūtīti arī no citām federālajām zemēm. Demonstrācijas un gājiena rīkošanu pieteica kurdu organizācija "Nav-Dem", kas tiek saistīta ar kurdu separātistu organizāciju "Kurdistānas Strādnieku partija", ko Turcijas valdība ir pasludinājusi par teroristisku organizāciju un valstī aizliegusi.
Kurdu protesti notiek tādēļ, ka Turcijas karaspēks un tā sabiedrotais Sīrijas nemiernieku grupējums "Brīvā Sīrijas armija" ir iesaistījušies militārajās operācijās Afrīnas reģionā, kuru kontrolē kurdu grupējuma "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) kaujinieki. Ofensīva sākās pirms nedēļas, atklājot jaunu fronti jau tā ieilgušajā un asiņainajā Sīrijas pilsoņkarā. Turcija arī "Tautas aizsardzības vienību" uzskata par teroristiem un saskata tās saistību ar „Kurdistānas strādnieku partiju”, kas ar bruņotu cīņu mēģina panākt lielāku autonomiju Turcijas kurdu minoritātei, iegūstot arī daļu Turcijas teritorijas.
Taču samilstot konfliktam Afrīnas reģionā, spriedze pieaug Turcijas robežpilsētās, kuras arī kara darbības laikā saņem raķetes no Sīrijas kurdu reģioniem. Viena no visvairāk skartajām ir Turcijas robežpilsēta Kilisa, kur jau ir bojā gājuši cilvēki. Izdevums „The New York Times” vēsta, ka Kilisā plīvo milzīgi Turcijas karogi, un vietējie atbalsta nupat iesākto jauno karu, sakot, ka to jau sen bijis jādara. Izdevums norada, ka šādas Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana iesāktas militāras operācijas, iespējams, ir saistītas ar viņa vēlēšanos nostiprināt pozīcijas pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, audzējot turkos nacionālisma izjūtas.
Savukārt citi eksperti lēš, ka Turcija ir uzzinājusi, ka ASV grasās palielināt atbalstu Afrīnā bāzētajiem kurdu kaujiniekiem cīņai ar teroristisko grupējumu „Daīš”. Turcijas un ASV uzskati šajā ziņā absolūti atšķiras, jo ASV atbalsta kurdu kaujiniekus, un viņi tiek uzskatīti par būtiskiem sabiedrotajiem aliansē cīņā ar Sīrijā bāzētajiem teroristiem.
Augošajai spriedzei Turcijas un kurdu konfliktā līdzi seko arī starptautiskās organizācijas, tā kā Turcija ir NATO dalībvalsts. Līdz šim NATO Turciju ir atbalstījusi, norādot, ka valsts tā rīkojas savas drošības interesēs, taču NATO ir mudinājusi arī Turciju un ASV runāt par notiekošo, lai izvairītos no konflikta abu pušu starpā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar valdības datiem kopš Turcijas ofensīvām Sīrijas ziemeļos nogalināto kurdu kaujinieku un "Daīš" jeb tā sauktās "Islāma valsts" džihādistu skaits sasniedzis vismaz 260.
Savukārt Vācijā uzmanība pievērsta tam, ka Turcija ofensīvām pret turkiem izmanto Vācijā ražotos tankus. Tas valstī aktualizējis jautājumu par militāro ieroču un tehnikas eksportu uz konflikta teritorijām, kuru pašreiz koalīcijas izveidē iesaistītās partijas iepriekš bija solījušas samazināt.
