ASV un tās sabiedrotās valstis ir noraizējušās, ka Turcijas armijas uzsāktās ofensīvas atklās jaunu fronti Sīrijas pilsoņkarā, kas tikai vēl vairāk veicinās nestabilitāti.
Turcijas armija un sabiedrotie Sīrijas nemiernieku grupējuma "Brīvā Sīrijas armija" spēki kopš sestdienas, 20. janvāra, uzsākuši militārās operācijas pret Sīrijas kurdiem valsts ziemeļos. Tiek lēsts, ka Afrīnas reģionā nogalināto kurdu kaujinieku skaits, tostarp džihādistu kaujinieku, sasniedzis 260 cilvēkus. Tiek ziņots arī par vairākiem desmitiem civiliedzīvotāju, kuri ofensīvu laikā zaudējuši dzīvības, norādīts Sīrijas cilvēktiesību novērotāju grupas paziņojumā.
Lai paustu bažas par Turcijas ofensīvām pret ASV atbalstītajiem kurdu kaujiniekiem, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps trešdien, 23. janvārī, sazināsies ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Arī Francijas prezidents Emanuēls Makrons paudis satraukumu par notiekošo Sīrijas valsts ziemeļos. Viņš otrdien, 22. janvārī, sazinājies arī ar Turcijas prezidentu. Erdogans gan norādīja, ka militāro operāciju laikā tiek īstenoti pretpasākumi, lai ciestu pēc iespējas mazāk civiliedzīvotāju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, otrdien sazvanoties ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, uzsvēra nepieciešamību ievērot Sīrijas valsts teritorijas integritāti un suverenitāti, vienlaikus aicinot turpināt abu valstu sadarbību, lai rastu risinājumu Sīrijā.
Tikmēr Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušolu solīja izvairīties no sadursmēm ar ASV, Krievijas un Sīrijas armijas spēkiem. Vašingtona un Maskava Sīrijā atbalsta opozīcijas spēkus, kā arī abas puses ir uzstājušas uz nepieciešamību Turcijai ierobežot gaisa un sauszemes militāro operāciju apmērus Afrīnas reģionā.
Turcija kā galveno iemeslu militāro operāciju uzsākšanai norādījusi uz kurdu grupējamu „Tautas aizsardzības vienības”, kuru tā uzskata par spārna atzaru Kurdistānas strādnieku partijai. To par teroristisku organizāciju Turcijā uzskata tās prezidents un citas amatpersonas, tādējādi arī kurdus Sīrijas ziemeļos tā nodēvējusi par „teroristiem”, kuri apdraud Ankaras drošību.
Turklāt situāciju neuzlabo arī domstarpības ASV un Krievijas attiecībās. Otrdien Parīzē tikās vairāku valstu pārstāvji, lai vienotos par pierādījumu vākšanu un sankciju piemērošanu valstīm pēc tam, kad Krievija pagājušajā gada novembrī izbeidza starptautisko izmeklēšanu ķīmisko ieroču izmantošanā Sīrijā.
ASV Valsts sekretārs Rekss Tilersons uzsvēra: „Lai kurš arī būtu veicis šo uzbrukumu, Krievija galu galā ir atbildīga par upuriem Austrumgutā un simtiem cietušu sīriešu, kuriem uzbrukts ar ķīmiskajiem ieročiem, kopš Krievija iesaistījās Sīrijas konfliktā".
Reaģējot uz to, Krievija otrdien ANO Drošības padomē aicinājusi izveidot jaunu izmeklēšanu par to, kurš vainojams ķīmisko ieroču izmantošanā Sīrijā. ASV šo Krievijas soli nodēvējusi par centieniem kavēt franču iniciatīvu.
Savukārt Vācijā uzmanība pievērsta tam, ka Turcija ofensīvām pret turkiem izmanto Vācijā ražotos tankus. Tas valstī aktualizējis jautājumu par militāro ieroču un tehnikas eksportu uz konflikta teritorijām, kuru pašreiz koalīcijas izveidē iesaistītās partijas iepriekš bija solījušas samazināt.
