Iepriekš laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka Vācija nedod atļauju Igaunijai tai savulaik piederējušās 122 milimetru haubices piegādāt Kijevai.
Citas NATO valstis, tai skaitā ASV, atļāvušas nodot Ukrainai bruņojumu. Vācijas aizsardzības ministre avīzei "Die Welt" paziņojusi, ka februārī Berlīne gatavojas nosūtīt Ukrainai lauka hospitāli, sedzot visus izdevumus, kas kopā ar paredzētajām apmācībām pārsniegs piecus miljonus eiro.
Taču viņa piebilda, ka ieroču piegāde nebūtu lietderīga.
Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs apstiprināja Berlīnes pozīciju.
Viņš sacīja: "Skaidrs ir tas, ka, ja notiks militāra eskalācija, cena būs augsta. Par to, kādus individuālos pasākumus mēs pēc tam veiksim, par to tad attiecīgi visi vienosimies. Tagad gatavojamies, lai mēs varam pieņemt šo lēmumu katrā konkrētajā gadījumā. Vācijas valdībai ir ļoti skaidra nostāja attiecībā uz ieroču eksportu. Šī nostāja atspoguļo Vācijas valdības pēctecību pēdējos gados. Pēdējos gados mēs neesam atbalstījuši letālo ieroču eksportu."
Vācijas valdības amatpersonas izteikušās, ka iebilst pret ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, jo baidās, ka šādas piegādes varot palielināt spriedzi un apgrūtināt sarunas.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
