Urzula fon der Leiena: Grieķija šobrīd ir Eiropas vairogs

ĪSUMĀ:

• ES ministri apspriedīs situāciju uz Grieķijas un Turcijas robežas.
• To nelegāli mēģinājuši šķērsot vairāk nekā 24 000 migrantu un bēgļu.
• Grieķijas valdība to dēvē par Turcijas šantāžu.  
• Urzula fon der Leiena:  Grieķija šobrīd ir Eiropas vairogs.  
• Fon der Leiena: Turcija nav ienaidnieks, cilvēki nav līdzeklis mērķa sasniegšanai.
• Politiķi sola nepieļaut 2015.gada bēgļu krīzes atkārtošanos. 
• Tagad bēgļu pieplūdumu radīja ne tikai karš Sīrijā, bet arī Erdogana lēmums „atvērt vārtus”.
• EK gatava piešķirt Grieķijai 700 miljonus eiro.
• Citas ES valstis gatavas palīdzēt ar robežsargiem, kuģiem, helikopteriem, ekipējumu.  
• Tuvākajā laikā varētu atsākties diskusijas par kopējo Eiropas migrācijas politiku.
• Grieķijas premjers: Pienācis laiks vienoties par migrantu nastas sadali starp valstīm.

„Man ir svarīgi būt šeit kopā ar jums, lai pateiktu, ka Grieķijas satraukums ir Eiropas satraukums. Tā nav tikai Grieķijas robeža, tā ir arī Eiropas robeža un es kā eiropiete stāvu jums līdzās. Es gribu izteikt arī līdzjūtību migrantiem, kuri ar maldīgiem solījumiem tika ievilināti šajā briesmīgajā situācijā.

Turcija nav ienaidnieks. Un cilvēki nav tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai. Mums labi noderētu to atcerēties tuvākajās dienās,” sacīja fon der Leiena. Tāpat kā daudzas citas amatpersonas viņa izteica atbalstu Grieķijas valdībai un uzstāja, ka starp robežas apsardzi un pamattiesību ievērošanu neesot nekādu pretrunu. Kā zināms, kopš piektdienas Grieķijas robežu no Turcijas esot mēģinājuši šķērsot aptuveni 24 tūkstoši bēgļu un migrantu.

Politiķi sola nepieļaut 2015.gada notikumu atkārtošanos, kad cilvēku plūsmas caur Balkāniem devās uz Rietumeiropu.

Turklāt ir skaidrs, ka šoreiz jaunu cilvēku pieplūdumu uz Grieķijas un daļēji arī Bulgārijas robežas ar Turciju ir radījis ne tikai karš Sīrijā, bet arī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmums „atvērt vārtus”.

Fon der Leiena ir sacījusi, ka Eiropas Komisija ir gatava piešķirt Grieķijai 700 miljonus eiro. Tāpat no citām Eiropas Savienības valstīm tur drīzumā dosies 100 robežsargi, kuģi, helikopteri un dažāds ekipējums. To visu organizē aģentūra “Frontex”.

Situāciju uz Grieķijas un Bulgārijas robežas ar Turciju trešdienas vakarā Briselē apspriedīs arī Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Ir noprotams, ka šī tikšanās būs drīzāk simboliska.

Bet tuvākajā laikā varētu atsākties diskusijas par kopējo Eiropas migrācijas politiku. Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis ir sacījis, ka ir pienācis laiks beidzot vienoties par migrantu nastas sadali starp visām bloka valstīm.

„Mēs neesam prātīgi izmantojuši laiku, kas pagājis kopš iepriekšējās migrācijas krīzes. Tagad ir pienācis laiks to darīt. Mums ir jāparāda, ka mēs spējam efektīvi sadalīt šo nastu. Mums ir nepieciešama jauna pieeja un neierasti risinājumi. Un, ja godīgi, mēs nevaram atļauties, ka Eiropā ir tik daudz valstu, kas mēģina izšmaukt, neuzņemoties savu atbildības daļu,” paziņoja Micotakis.

Daudzas Centrālās un Austrumeiropas valstis kategoriski iebilst pret jebkādu automātisku migrantu pārdales sistēmu. Arī Latvijas pozīcija līdz šim ir bijusi un paliek, ka jebkādai pārvietošanai ir jābūt tikai brīvprātīgai. Mūsu reģiona valstis uzstāj, ka ir gatavas palīdzēt kā citādi – ar naudu vai tehniku. Bet ir daudzi, kas uzskata, ka no solidaritātes ar naudu nevar atpirkties.

Tikmēr Sociālajos tīklos redzami video, kā Turcijas pusē tiek organizēts desmitiem autobusu, kas migrantus ved uz robežu.

“Erdogana valdība Turcijā bēgļus izmanto kā ieroci. Stambulas policija ir norīkojusi vairākus autobusus, lai bēgļus vestu uz Grieķijas robežu. Kamēr cilvēki grūstās, lai iekļūtu autobusā, policija kliedz, ka autobusu vēl būs daudz un pietiks visiem,” rakstīja žurnālists  Abdulla Bozkurts.

Atbildot uz milzīgo cilvēku pieplūdumu pie robežas, Grieķija pielietojusi spēku, kā arī aizturējusi un arestējusi tos, kuri nelikumīgi iekļuvuši valsts teritorijā.

Migrants no Afganistānas Alī Muhameds stāstīja, ka “Turcijā ir ļoti grūta dzīve, tāpēc mēs vēlamies tikt uz Eiropu. Uz Grieķiju devāmies no Stambulas. Grieķu karavīri mūs sita, paņēma mūsu naudu, telefonus, kā arī meta mums ar kaut kādiem objektiem. Teica, lai ejam projām. Bet es ļoti vēlos iekļūt Grieķijā.”

Grieķijas salās jau tagad dzīvo vairāki desmiti tūkstoši migrantu, un pašreizējās nometnes ir pārapdzīvotas. Salu iedzīvotāji pēdējo nedēļu laikā protestējuši pret jaunu migrantu apmetņu izbūvi un sūdzējušies, ka ne Grieķijas valdība, ne Eiropas Savienības līderi viņus nav sadzirdējuši. Tagad salas sasnieguši vēl aptuveni tūkstotis cilvēku.

Vietējais iedzīvotājs Strats Albānis sprieda, ka “šī nav tikai Grieķijas, bet visas Eiropas problēma. Visām dalībvalstīm jāizrāda solidaritāte. Grieķijai, un sevišķi mūsu salām, nav iespējams vienām nest šo nastu.”

Salu iedzīvotāji arī uzskata, ka Turcijas un Eiropas Savienības 2016. gada vienošanās, kas paredzēja miljardos mērāmu finansiālu atbalstu Turcijai bēgļu infrastruktūras izstrādei, nestrādā. Ar to vajadzēja panākt toreizējās bēgļu krīzes izbeigšanu.

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no partijas "KPV LV" ir paudis, ka galveno uzsvaru ir jāturpina likt uz robežas apsardzi gan Grieķijā, gan arī Latvijā.

"Mēs redzam, ka Eiropa var saskarties ar kārtējo migrācijas krīzi. Un tas pēc būtības saskan ar to, ko esmu vienmēr norādījis nacionālajā līmenī, ka mums ir jābūt gataviem, mums ir jāstiprina Valsts robežsardze un policija. Mums jau šobrīd "Frontex" operācijas ietvaros dienē 26 amatpersonas no Valsts robežsardzes un Valsts policijas. Mēs esam gatavi nosūtīt vēl atbalstu un vēl atsevišķas amatpersonas. Šodien mēs runājam, ka esam gatavi nosūtīt uz Grieķijas robežu mobilās novērošanas kompleksu ar tā apkalpi," teicis Ģirģens.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieces migrācijas jautājumos Agnese  Lāce LTV raidījumam “Pasaules Panorāma” komentēja, ka “radot situāciju, kurā šiem cilvēkiem nav īsti, kur palikt, nav pārtikas, viņiem ir jādzīvo teltīs aukstumā, turklāt situācijā, kur patvērumu viņiem neviens nepiešķirs, Turcija nerīkojas cilvēcīgi. Taču jāsaka, ka arī Grieķijas lēmums apstādināt patvēruma pieprasījumu pieņemšanu veselu mēnesi ir pretrunā gan ar Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu, gan arī ar Eiropas Savienības likumiem”.

Lāce uzskata, ka situācijas risināšanai nepieciešams, piemēram, stiprināt Savienības ārējo robežu uzraudzību, kā arī nodrošināt, ka patvēruma iespējams pieteikties speciāli izveidotos centros ārpus Eiropas Savienības robežām.