Ar Ukrainas žurnālistu Dmitriju Gordonu sarunājās LTV Ziņu dienesta korespondents Iļja Kozins. 

Iļja Kozins: NATO valstis apgalvo, ka neieviesīs lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Kas, jūsuprāt, varētu mainīt viņu domas?

Dmitrijs Gordons: Es domāju, ka NATO dalībvalstīm ir jāapzinās Krievijas Federācijas radītie draudi. Jo ātrāk NATO valstis sapratīs, ka Krievija netaisās apstāties ar Ukrainas sagrābšanu, ka tā ies tālāk, jo ātrāk viņi sapratīs, ka Ukrainai ir jāsniedz visaptveroša militāra palīdzība. 

Vai, jūsuprāt, Krievijā ir iespējams galma apvērsums? 

Es domāju, ka Krievijā iespējams ir viss. Arī galma apvērsums. Taču galma apvērsumam ir jābūt priekšnoteikumiem. Proti, kad cilvēki, kuri veido Putina tuvāko personu loku, sāks zaudēt. Un šodien visas civilizētās pasaules uzdevums ir piespiest šos cilvēkus zaudēt katastrofāli ātri, īsos termiņos. 

Es teiktu, ka civilizētās pasaules uzdevums ir pārliecināt katru Krievijas iedzīvotāju par Krievijas iebrukuma Ukrainā kaitīgumu. Katram Krievijas iedzīvotājam visīsākajā termiņā ir jākļūst nabadzīgam. 

Viņiem ir jāpaliek bez ēdiena, bez tualetes papīra, bez burtnīcām, bez nekā. Ar Solovjova, Kiseļova, Skabejevas un Simonjanas propagandas apdullinātām smadzenēm viņiem ir jāsaprot, ka kaut kas notiek. Kaut kas, velns parāvis, notiek, un tas ir tieši tādēļ, ka mēs sākām karu pret Ukrainu. Lūk, es dzīvoju, man bija pilns ledusskapis, bija desa, siers, bija sviests, taču tagad nav ne viena, ne otra, ne trešā. Viņam ir jānonāk ārpus savas komforta zonas. Katram Krievijas pilsonim. 

Nu, un, protams, Putinam pietuvinātiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka visa nauda, ko viņi ir glabājuši Rietumos, ir pazudusi. Viņiem nekā nav. Un tad nāks sapratne, ka kaut kas ir jāmaina. Šī virzība no lejas uz augšu, kad zemākie sabiedrības slāņi iziet ielās, bet augstākie nāk pie Putina un saka, ka tālāk tā vairs nevar, – tam ir jānotiek sinhroni.   

Cik ilgi tas ir jāgaida? 

Tas ir galvenais jautājums. Jau atkal viss ir atkarīgs no Rietumiem. Rietumiem ir jāpārtrauc pirkt nafta. Rietumiem ir jāievieš embargo visam. Ir jānocērt visas iespējas Krievijai saņemt no trešajām valstīm pārtiku un visu pārējo. Ieviest sankcijas pret visiem, kas var apiet sankcijas un ievest jebko Krievijā. To var izdarīt ātri, bet ir vajadzīga politiskā griba. Ir jāpārtrauc attiecības ar virkni Krievijas banku, piemēram, “Gazprom” banku un citām. Un arī jāatslēdz visas Krievijas bankas no SWIFT. Vēl ir vesela virkne lietu, kuras palīdz Putinam manevrēt un balansēt. Tās ir jālikvidē pēc iespējas ātrāk. Nedrīkst gaidīt un noskatīties, kā iznīcina Ukrainas pilsētas. Ir jārīkojas un jārīkojas ātri. 

Kā jūs vērtējat rietumvalstu apņēmību līdz šim? 

Es nebiju gaidījis tādu apņēmību. Es esmu pieradis pie impotentiem Rietumiem. Piedodiet par šādu terminu, bet tā ir taisnība. Es vienmēr saku to, ko domāju. Es esmu redzējis Krievijas agresiju pret Gruziju 2008. gadā un Rietumu klusēšanu. Esmu redzējis Krievijas agresiju pret Ukrainu 2014. gadā un ļoti ļenganu Rietumu reakciju, tirdzniecības, biznesa un visa pārējā turpināšanu. 

Tāpēc es nebiju gaidījis, ka Rietumi reaģēs acumirklī, monolīti un tik spēcīgi un stipri. Rietumi to ir izdarījuši. Es to ļoti atzinīgi novērtēju. 

Visupirms esmu pateicīgs ASV, Lielbritānijai, Polijai, Baltijas valstīm par skaidri izteiktu, viennozīmīgu un konkrētu pozīciju. Taču, kad es redzu Ungārijas pozīciju, es gribu kliegt. Kad es redzu man nesaprotamu vairāku valstu pozīciju, mani pārņem pat riebuma sajūta. Būtu jūs atbraukuši pie mums un paskatījušies, kas ar mums notiek, jūs saprastu, ka šodien tas ir pie mums, bet rīt var būt pie jums.  

Kādreizējās Padomju Savienības republiku iedzīvotajiem, manuprāt, bija kopīgas uzvedības īpašības. Nelien ārā, sēdi klusu, kur tu lien? Kāpēc Ukraina to pārvarēja, bet Krievija ne?   

Ziniet, nelaiķis Boriss Ņemcovs man reiz teica: “Tu zini, kāda ir atšķirība starp Ukrainu un Krieviju? Ukraina ģeogrāfiski vairāk atrodas rietumos. Un arī Ukrainas mentalitāte ir vairāk rietumnieciska.” Ukraina nepiedzīvoja tādu verdzību, dzimtbūšanu kā Krievija. Tur to taču atcēla tikai 1861. gadā. Cik daudz laika ir pagājis? Vēsturiskā griezumā vispār nekas. Tikai dažas paaudzes nomainījās. Šī ģenētiskā Krievijas verdzība, protams, nomāc. Daudziem tas ir gēnos, dzīslās, asinīs. Taču atkal ir jāsaprot Krievijas vēsture, Padomju Savienības vēsture. Latviešiem ir vieglāk, jo viņus pievienoja šim tautu cietumam tikai 1940. gadā, viņi uz savas ādas nav pilnībā izjutuši visu šīs elles burvību. Labākie šīs Padomju valsts cilvēki tika nogalināti, nošauti, izsūtīti, paši aizbraukuši, nobadināti, spīdzināti nometnēs, gājuši bojā karos, desmitiem miljonu labāko. Tas bija valsts vadības genocīds pret savu tautu. Tādējādi, iznīcinot labākos, tika veikta negatīvā selekcija. Kad labāko vietas ieņēma sliktākie. Nu un ko mēs gribam? Šie sliktākie dzemdēja bērnus, mācīja viņus, audzināja, skola audzināja. Bezgalīgi Marksa, Ļeņina, Engelsa, Staļina citāti, bezgalīga konspektēšana. Nu ko jūs gribat? Negatīva selekcija, vergi, kuri atveda pie varas fašistus. Līdz ar to mums ir fašists Putins pie varas un fašistiskā Krievija, kura šos fašistus atbalsta, lielākā daļa. Es nerunāju par visiem, es runāju par vairumu, kas atbalsta karu Ukrainā. Nu tā ir diagnoze visai valstij. 

Latvijā dzīvo daudz cilvēku ar krievu saknēm. Daļa ir par brīvu, neatkarīgu Latviju. Ir arī tādi, kuri atbalsta Krievijas un Vladimira Putina rīcību. Ko ar to iesākt? 

Sadzīvot ar to. Ar to ir jāsadzīvo un jāgaida, kad šī daļa dosies mūžībā. Ko darīt? Padomju vara, ienākot Latvijā, tāpat kā Rietumukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Bukovinā, Aizkarpatu apgabalā, nodarbojās ar ko, īpaši sākumā? Visus, kuri nepiekrīt, izšāva un izsūtīja. Un šajās teritorijās izmitināja uzticamus cilvēkus no Krievijas. Tāds kurss bija visu laiku, tas tika darīts apzināti. Brauca cilvēki. Šie cilvēki bija citas ideoloģijas nesēji, tie bija citi cilvēki. Taču viņi ir Latvijas pilsoņi. Un jums ir jāmēģina viņus arī tālāk pāraudzināt. Ar civilizētām metodēm pierādīt Rietumu demokrātijas priekšrocības pār klajo krievu šizofrēniju. Citas izejas nav.       

Intervija ar Dmitriju Gordonu krievu valodā:

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.