"Šī ir ļoti tipiska, patiešām, konteineru konstrukcija. Tos nevajag jaukt ar komerciāliem konteineriem, jo tie ir īpaši izmantojami dzīvošanai. Pasaulē ļoti populāra un ātra būvniecības metode, patiešām ātra," skaidroja Ļvivas galvenais arhitekts Antons Kolomijcevs.
Pilsētā patlaban tiek montēti 88 mobilie mājokļi, un katrā no tiem var izmitināt no diviem līdz četriem cilvēkiem. Mājiņās ir mēbeles, apgaismojums, tās tiek apsildītas, bet higiēnas mezgli un virtuve izvietoti atsevišķās būvēs.
Pirmajā mobilajā pilsētiņā izvietos apmēram 350 cilvēku. Piemēram, augstskolu studenti, kuri evakuēti no karstajiem punktiem.
Nedēļas laikā plānots izveidot vēl vairākus līdzīgus kompleksus, kuros varēs apmesties kopumā 1000 cilvēku, un līdz ar to tas kļūs par vienu no pasaulē lielākajiem pārvietoto personu pagaidu izmitināšanas centriem. Savukārt īpaši aprūpējamām personām – grūtniecēm, jaundzimušajiem un bērniem plāno uzbūvēt komfortablākus mājokļus.
Patlaban pilsētā izmitināti apmēram 200 000 bēgļu, un tiek gaidīts nākamais cilvēku pieplūdums no valsts austrumu daļas iespējamā Krievijas uzbrukuma dēļ. Apmēram 50 tūkstoši cilvēku arī nākotnē varētu palikt Ļvivā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
