Iepriekš tieslietu ministre Jeļena Lukaša paziņojusi, ka opozīcijas frakciju līderi, tiekoties ar prezidentu Viktoru Janukoviču, apsprieduši iespēju kopīgi strādāt pie valsts pamatlikuma izmaiņām, obligāti piesaistot arī Eiropas Savienības ekspertus.
Valdošās Reģionu partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Jefremovs paziņojis, ka frakcija otrdien nebalsos par priekšlikumu atjaunot konstitūciju 2004.gada redakcijā, jo šāda dokumenta izstrādei būtu nepieciešams vismaz pusgads.
Savukārt opozīcijas kustības „Brīvība” līderis Oļegs Tjagņiboks paziņojis, ka opozīcija neizslēdz iespēju atkal bloķēt parlamenta tribīni, ja parlamenta vadība neizsludinās balsošanu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu. Likumu par pāreju uz parlamentāri prezidentālu valdīšanas formu Konstitucionālā tiesa 2010.gadā atzina par nelikumīgu, līdz ar to pieauga prezidenta pilnvaras. Opozīcija vēlas, lai atjaunotu 2004.gada konstitūciju, uzskatot, ka tas ļaus atrisināt politisko krīzi valstī.
Janukoviča pārstāvis parlamentā informēja - ja kompromiss netiks panākts, prezidents pat esot gatavs pirmstermiņa vēlēšanām. Tikmēr ieslodzītā ekspremjere Jūlija Timošenko paudusi viedokli, ka sarunas par politiskās krīzes noregulējumu valstī ir bezjēdzīgas. Viņa uzskata, ka tās var novest tikai pie nepieņemama kompromisa.
Kamēr konfliktējošās puses lemj par varas dalīšanu, Kijevā jau atkal ieradusies Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, lai tiktos gan ar varas pārstāvjiem, gan opozīciju. Dienu pirms Eštones došanās uz Ukrainu Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atgādināja, ka Kijevas tuvināšanās Briselei nav naudas jautājums. Valstij tiek piedāvāta sadarbība, izaugsmes iespējas un piekļuve bloka iekšējam tirgum.
„Ideja, ka pirms sadarbības līguma parakstīšanas mums Kijevai kaut kas jāsamaksā, nav pareiza. Eiropas Savienības dalībvalstis Viļņā ļoti skaidri paziņoja, ka nepiedalīsies solīšanas sacensībās par to, kurš samaksās vairāk par Ukrainas parakstu,” norādīja Barrozu.
Jau ziņots, ka janvāra nogalē, vairāk nekā divus mēnešus pēc protestu sākuma opozīcija pieprasījusi labojumus konstitūcijā, kas vājinātu prezidenta pilnvaras un Ukrainu tuvinātu parlamentāri prezidentālas valsts statusam.Opozīcija arī nav apmierināta ar nesen pieņemto amnestijas likumu, kas paredz apcietināto protestētāju atbrīvošanu, jo likums paredz, ka amnestija stāsies spēkā tad, kad būs atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums (Maidans). Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes 28.janvārī no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs, parlaments atcēla brīvību ierobežojošos likumus un pieņēma amnestijas likumu, taču opozīcija nepiekrīt pildīt tā nosacījumus - atbrīvot ieņemtās ēkas un pārtraukt protestus.
