Lai dotu vēl vienu iespēju panākt politisku kompromisu, lai panāktu mierīgu konflikta noregulējumu, es esmu nolēmis lūgt Ukrainas prezidentu pieņemt manu atkāpšanos no Ukrainas premjerministra amata,” teikts Azarova paziņojumā.
Viņš norāda, ka konflikts var sagraut Ukrainas ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī rada draudus gan Ukrainas sabiedrībai kopumā, gan katram pilsonim atsevišķi. „Valdība konflikta laikā darīja visu iespējamo mierīga konflikta noregulēšanai. Mēs darījām un darām visu, lai nepieļautu asinsizliešanas, eksalācijas un pilsoņu tiesību pārkāpumus,” norādīja Azarovs.
Viens no opozicionāru līderiem Arsēnijs Jaceņuks pagaidām nekomentē Azarova paziņojumu un uzsver, ka premjera demisija ir jāapstiprina Janukovičam.
Ukrainas parlamenta Reģionu partijas frakcijas līderis Vladimirs Oļeiņiks gan uzsver, ka Azarova demisija vēl nav oficiāli pieņemta. „Premjera paziņojums par atkāpšanos – tā vēl nav atkāpšanās. Nepieciešams, lai prezidents pieņemtu atkāpšanos,” teica Oļeiņiks. Vienlaikus viņš akceptēja, ka „tas ir nopietns solis”.”
Savukārt Janukovičs notikušo vēl nav komentējis.
Ukrainas parlamentā otrdien tika sasaukta ārkārtas sesija, lai spriestu par sarežģīto situāciju, kāda pašlaik izveidojusies valstī, kā arī lai lemtu par iespējamo izeju no krīzes.
Taču sanāksmes pašā sākumā kļuva zināms, ka par savu demisiju ir paziņojis Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs. Savā paziņojumā Azarovs norādījis, ka pašreizējā konfliktsituācija valstī apdraud tās ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī rada draudus visai sabiedrībai. Azarovs arī norādījis, ka valdība ir darījusi visu iespējamos, lai esošo konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā, nepieļautu vardarbības eskalāciju un pilsoņu tiesību pārkāpumus. Azarovs paudis pārliecību, ka viņa demisija radīs papildus apstākļus politiski-sabiedriskā kompromisa panākšanai.
Uz šādu lēmumu jau reaģējusi lielākā opozīcijas partija „Batkivščina”, kuras tvitera kontā norādīts, ka brīvprātīga premjerministra atkāpšanās vēl nenozīmē visas valdības krišanu, jo valdības krišanu nodrošinātu tikai oficiāls balsojums parlamentā, kā arī prezidenta apstiprinājums šādam balsojumam. Saskaņā ar Ukrainas likumdošanu, valdība turpinās darbu līdz jauna Ministru kabineta izveidei, taču ne ilgāk kā 60 dienas.
Līdz ar to pašlaik visaktuālākais jautājums ir, kuram tiks uzticēts vadīt nākamo Ukrainas valdību. Kā zināms, opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks šādu Viktora Janukoviča piedāvājumu ir noraidījis. Arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus. Reģionu partijas deputāte Anna Germana gan uzskata, ka valdība būtu jāvada opozīcijas pārstāvim, turklāt tai jābūt koalīcijas valdībai.
Pēc šī paziņojuma ārkārtas sēdē tika izsludināts pārtraukums, lai saskaņotu turpmāko dienas kārtību. Pēc pirmdien notikušās Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča tikšanās ar politiskās opozīcijas līderiem tika panākta vienošanās, ka otrdien parlaments varētu lemt par 16. janvārī pieņemto un pretrunīgi vērtēto likumu atcelšanu. Tāpat bija plānots spriest par iespējamo likumu par amnestiju.
Kā ziņo ukrainu izdevums „Ļevij Bereg”, atsaucoties uz avotiem valdošajā Reģionu partijā, amnestijas likums otrdien skatīts netiks. Tāpat netikšot diskutēts par politisko reformu un atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kas paredzētu atgriešanos pie parlamentāri-prezidentālas pārvaldes sistēmas. Reģionu partija esot paudusi gatavību atbalstīt 16. janvāra likumu atcelšanu apmaiņā pret virkni ekonomisko likumprojektu.
Tāpat kļuvis zināms, ka Reģionu partijas deputāti otrdien varēs izvēlēties brīvo balsojumu. Savukārt portāls .censor.net ziņo, ka pašā Reģionu partijā ir vērojama šķelšanās. Tā, piemēram, vairāki tā dēvētās Rināta Ahmetova grupas deputāti paziņojuši, ka turpmāk tā neatbalstīs nevienu likumprojektu bez noteiktās procedūras ievērošanas. Bet Kameņecas Podoļskas pilsētas padomē ievēlētā Reģionu partija ir paziņojusi par pašlikvidāciju, vienlaicīgi atvainojoties par Kijevā notikušajām protestētāju slepkavībām un paužot nožēlu par nespēju valsts līmenī ietekmēt Reģionu partijas lēmumus.
Bet tikmēr Komunistiskā partija paziņojusi, ka tā pret 16. janvāra likumiem nebalsos, jo uzskata tos par eiropeiskiem.
Visai piesardzīgi par plānotajām izmaiņām 16. janvāra likumos un prezidenta pretimnākšanu, piemēram, piedāvājot reformēt Centrālo vēlēšanu komisiju, izteicies viens no trijiem redzamākajiem opozīcijas līderiem Oļegs Tjagņiboks, kurš pieļauj, ka vara pašlaik ir sagatavojusi kādas lamatas.
Jau otrdien Ukrainā gaida ierodamies Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Ketrīnu Eštoni, kura plānojusi tikties gan ar prezidentu Janukoviču, gan politiskās opozīcijas līderiem.
Azarovs bija Ukrainas premjers jau kopš 2010.gada marta. Viņa valdība gan 2012.gadā demisionēja, tomēr Janukovičs uzticēja Azarovam veidot arī savu otru valdību.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja pagājušajā nedēļā, jo parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
