Panorāma

Plāno, kā izmitināt bēgļus ekonomiskāk

Panorāma

Panorāma

Ukraiņu bēgļi ierodas arī caur Narvu

Ukrainas kara bēgļi ES ierodas arī caur Narvu

Par vienu no Ukrainas bēgļu maršrutiem pēdējās nedēļās arvien vairāk kļūst Igaunijas pilsēta Narva. Tur ierodas tie, kas no Krievijas okupētajām teritorijām cenšas tikt laukā, šķērsojot Krieviju. Viņiem nākas iziet tā saukto filtrāciju – pazemojošu pārbaužu procesu, ko ieviesuši krievu okupanti.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā igauņi savā robežpunktā ir reģistrējuši ap 24 tūkstošus ukraiņu. Beidzot nokļuvušiem drošībā, viņiem ir gan prieks par izglābšanos, gan sāpes par pārdzīvoto.

"Ļoti bail bija braukt caur Krieviju. Šausmīgi ņirgājas. Pat nevaru ar vārdiem izstāstīt," stāstīja Katerīna no Hersonas.

Vislielākais uztraukums bijis par to, ka krievi atklās, ka viņas vīrs karo Ukrainas armijā. Bet ilgāk palikt okupētajā Hersonā arī nevarēja.

Viņa ceļa biedrene Inna stāstīja: "Produktu trūkst, cenas pieaugušas trīskārt. Darba nav. Skola ir slēgta. Nekā nav. Viņi referendumu grib taisīt, ka mēs esam par Krieviju. Ka mums vajag “krievu pasauli”... “Krievu pasauli”, kas visu ir sagrāvusi!"

Svetlana stāstīja, ka Krievijas pusē tikušas pārbaudītas: "Mūs pratināja stingri, pārbaudīja telefonus, fotogrāfijas, ar ko bijusi sarakste."

Arī tie, kas jau nonākuši bēgļu centrā, lai pirms tālākā ceļa uz brīdi atpūstos, pastāstīja par filtrācijā pārciesto.

"Vairāki militāristi un tu viens. Sāk iztaujāt. Ielien telefonā, pārbauda tetovējumus uz ķermeņa – vai nav kādu nacionālistisku zīmju vai no kādām armijas vienībām. Skatījās, vai ir ložu atstātas rētas uz ķermeņa,"

atcerējās Andrejs, kurš bēga no Mariupoles.

Tomēr, pēc viņa teiktā, Krievijas pusē esot sastapti arī tādi krievi, kas atzīst vainu par ukraiņiem nodarīto.

"Apstiprina, ka viņi uzskata krievus par agresoriem. Viņi pilnībā pieņem šīs puses pozīciju. Nezinu, varbūt viņi kaut kā tā cenšas atdarīt cilvēkiem ar savu laipnību. Un, spriežot pēc viņu teiktā, viņi grib pamest Krieviju," klāstīja Andrejs.

Bet ir arī stāsts par nupat piedzīvotu cietsirdību, kad Krievijas pusē pirms pašas robežpārejas kādai grūtniecei ar divgadīgu bērnu uz rokām nācās stundām ilgi gaidīt, kamēr pratināts ģimenes tēvs.

"Viņa zaudēja bērnu. Notika spontānais aborts. Arvien nav zināms, kāds ir viņas vīra liktenis," norādīja Narvas Ukraiņu biedrības vadītāja Irina Lobanova.

Bēgļu plūsma it īpaši no Mariupoles un citām okupētajām vietām ir arvien pieaugusi. Tagad Narvā ierodas ap 200 bēgļu dienā.

Narvā bēgļi parasti tikai neilgi uzturas un dodas tālāk, pārsvarā uz Rietumeiropu.

"Esmu jūrnieks ar pieredzi gan kā kuģa stūrmanim un matrozim. Esmu jūrniecībā daudz pieredzējis. Tādēļ gribu turpināt karjeru," pastāstīja Aleksandrs no Mariupoles. Viņš gan uzsvēra, ka saglabā cerību atgriezties Ukrainā, kur palikusi viņa sirds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt