Nacionālā gvarde arī informējusi, ka piektdien sadursmēs pie milicijas ēkas gājis bojā viens karavīrs, vēl četri guvuši ievainojumus.
Sestdien no rīta situācija Mariupolē bija „stabili saspringta”.
Piektdien vakarā prokrieviskie kaujinieki sadedzinājuši pilsētas administrācijas ēku.
„Ļaundaru rīcība vispirms vērsta uz prezidenta vēlēšanu izjaukšanu,” uzsvēra preses dienestā, piebilstot, ka Nacionālā gvarde dara visu iespējamo, lai stabilizētu situāciju pilsētā.
Jau vēstīts, ka pēc iekšlietu ministra Arsena Avakova teiktā piektdien Mariupolē nogalināti 20 teroristi, četri ir sagūstīti. Nogalināts arī viens milicijas darbinieks. Prokrieviski noskaņotie kaujinieki, kuriem palīdzējusi daļa vietējo miliču, mēģinājuši ieņemt Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēku, un asinsizliešana sākusies, kad to aizstāvēt ieradušies Ukrainas speciālo uzdevumu vienības karavīri.
Par spīti ASV, ES, Krievijas un Ukrainas 17.aprīlī Ženēvas sarunās panāktajam Austrumukrainā turpinās prokrieviski noskaņoto kaujinieku protesta akcijas. Kaujinieki apgalvo, ka vēlas referendumu par Ukrainas federalizāciju. Ukraina savukārt vairakkārt norādījusi uz kaujinieku saistību ar Maskavu, lai gan oficiāli Krievija to noliedz.
Arī ASV pauda bažas par Krievijas ieceri realizēt Austrumukrainā „Krimas scenāriju”. Krimu Krievija anektēja pēc 16.martā notikušā neatzītā referenduma, kurā it kā 95,7% iedzīvotāju nobalsojuši par pievienošanos Krievijai. Pirms referenduma arī Krima parādījušies labi bruņoti cilvēki bez atpazīšanas zīmēm, kuri sevi devēja par pašaizsardzības vienībām. Krievija ilgi noliedza savu saistību ar šiem kaujiniekiem, taču aprīlī prezidents Vladimirs Putins atzinis, ka Krimā bija krievu karavīri, kuri esot rūpējušies par referenduma norisi.
