Ukrainā ieved «Putina tūristus»; Kijeva vēlas aptauju par valsts vienotību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas dienvidos no kaimiņos esošās Krimas un Piedņestras turpina ierasties provokatori un diversanti, lai vēl vairāk destabilizētu situāciju reģionā. Tikmēr uz ārkārtas parlamenta sēdi otrdien pulcējusies Augstākā rada, kas plāno apspriest ne tikai pretterorisma operācijas norisi, bet arī spriest par valsts mēroga aptaujas rīkošanu vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām. 

Vairākas parlamenta frakcijas arī vēlas panākt vadošo spēku struktūru vadītāju atcelšanu. Bet tikmēr Savienotās Valstis brīdinājušas par jaunām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, bet Eiropas komisija norādījusi uz tām valstīm, kuras sankciju pastiprināšanas gadījumā ir pakļautas vislielākajam riskam.  

Pirmdien notikušajās sadursmēs Slovjanskas pilsētā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 30  teroristi, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, vienlaicīgi norādot, ka gājuši bojā arī četri ukraiņu karavīri, bet 20 guvuši ievainojumus. Pagājušajā diennaktī uzbrukumiem pakļauti arī Sumas un Hersonas apgabalu robežsardzes posteņi. 

Savukārt grupa „Informatīvā Pretošanās" ziņo, ka pēdējo triju diennakšu laikā no Piedņestras Ukrainā ir ievesti aptuveni 250  tā dēvēto „Putina tūristu” un diversantu.

Tāpat Krievijas specdienestu koordinētie ekstrēmisti no Krimas turpinot ierasties arī Odesas apgabalā.  Grupas vadītājs Dmitrijs Timčuks paziņojis, ka šo ievesto personu mērķis ir turpināt destabilizēt situāciju Ukrainas dienvidos. 

Satraucoša situācija saglabājas arī Odesā. Vietējās Pilsētas padomes pārstāvji paziņojuši, ka pēc 2.maija sadursmēm Odesā joprojām par pazudušiem tiek uzskatīti 45 cilvēki. Daļa no šiem cilvēkiem varētu būt starp neatpazītajiem degušajā arodbiedrību namā bojāgājušajiem, daļa var būt aizturēta, bet vēl daļa, iespējams, slēpjas no likumsargiem.

Reaģējot uz notikumiem Odesā, prezidenta pienākumu pildītājs Aleksandrs Turčinovs ir nomainījis vietējo gubernatoru, Vladimiru Nemirovski aizstājot ar ārpus frakcijām esošo deputātu Igoru Palicu. Savukārt iekšlietu ministrs ir solījis Ukrainas notikumu izmeklēšanai piesaistīt ārvalstu ekspertus.

Otrdien uz slēgtu sanāksmi sanākusi Ukrainas Augstākā Rada, lai kopīgi ar spēka struktūru pārstāvjiem lemtu par visas Ukrainas aptaujas rīkošanu 25.maijā. Valdība piedāvā rīkot aptauju par varas decentralizāciju, Ukrainas teritoriālo vienotību un nedalāmību. 

No šīs sēdes gan izdzīti Komunistiskās partijas pārstāvji, argumentējot to ar komunistu frakcijas līdera Pjotra Simoņenko separātiskajiem izteikumiem.

Iepriekš kļuva zināms, ka partijas „UDAR" frakcija parlamentā otrdien gatavojas ierosināt pašreizējā parlamenta priekšsēdētāja un prezidenta pienākumu pildītāja Aleksandra Turčinova nomaiņu. Partijas pārstāvji kuluāros norādījuši, ka Turčinova vietā būtu jāstājas ārpus frakcijām esošajam deputātam Pjotram Porošenko. Tiek uzskatīts, ka šis būtu ļoti labs pārbaudījums vadošajam prezidenta amata kandidātam, kurš atklātu, vai viņš ir spējīgs pārņemt valsti tajā stāvoklī, kādā tā pašlaik atrodas.

Savukārt Reģionu partija otrdien parlamenta slēgtajā sēdē gatavojās pieprasīt ģenerālprokurora, iekšlietu ministra un Ukrainas Drošības Padomes vadītāja demisiju. Par to pirmdien paziņojis partijas prezidenta amata kandidāts Mihails Dobkins. Pēc viņa vārdiem, šīs personas nav izpelnījušās ukraiņu tautas uzticību un ir nepieciešams atrast kompromisa kandidātus, kurus vienlīdz labu uzņemtu gan valsts Austrumos, gan Rietumos.

Savukārt Ukrainas Drošības padome otrdien brīdinājusi Valsts aizsardzības pārvaldi par to, ka vairāku prezidenta amata kandidātu, tostarp jūlijas Timošenko dzīvībai draud briesmas.

ASV un citas „lielā septītnieka" valstis ir gatavas ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās apdraudēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību,  paziņojis Baltā nama oficiālais pārstāvis Džejs Kārnijs.

Tāpat kļuvis zināms, ka ASV no 1.jūlija par 30% palielinās maksu investīcijām tām Krievijas un arī amerikāņu bankām, kuras neatklās informāciju par to īpašnieku kontiem. Runa ir arī par procentiem un dividendēm no amerikāņu vērtspapīriem.

Savukārt Eiropas Komisija nosaukusi tās valstis, kuras pret Krieviju vērsto sankciju dēļ varētu nonākt vislielākajā riska grupā. Tās ir Baltkrievija, Somija, Baltijas valstis, Melnkalne un Kipra. Šo iemeslu dēļ Eiropas komisijas eksperti arī samazinājuši iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes. Piemēram, Latvijai samazinājums šajā gadā  tiek prognozēts no 4,2 uz 3,8%.

Jau ziņots, ka Pirmdien Ukrainas valdības spēki sāka antiteroristisku operāciju Ukrainas austrumu pilsētā Slovjanskā, kuru savā kontrolē bija pārņēmuši prokrieviski noskaņoti kaujinieki. Ukrainas armija nobloķējusi galveno ceļu, kas ved uz pilsētu, un to pilnībā ir aplenkusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti