„Referendums notiks 11.maijā,” paziņoja separātistu līdera vietnieks Miroslavs Rudenko. Arī „Luganskas tautas republikas” pašpārvalde esot vienbalsīgi izlēmusi par referenduma rīkošanu, ziņo aģentūra „Interfax”.
Referenduma rīkošanai esot jau sagatavoti miljoni biļetenu, vēsta raidsabiedrība BBC.
„Notika balsojums, un ar šo balsojumu tika pieņemts simtprocentīgs lēmums referenduma datumu nepārcelt. Referendums notiks 11.maijā!” paziņojis Doņeckas separātistu pārstāvis Deniss Pulišins.
„Priekšlikums ir tiešām no cilvēka, kas rūpējas par dienvidaustrumu iedzīvotājiem, rūpējas par mūsu pilsētu iedzīvotājiem, kur situācija ir ļoti nokaitēta. Putins meklē ceļus un variantus, kā iziet no situācijas. Mēs viņam par to esam pateicīgi. Taču mēs esam tautas rupors. Mēs tikai izteiksim to, ko vēlas un ar savu rīcību demonstrē tauta,” uzsvēra separātistu līderis Doņcekā Deniss Pušiļins.
Balsojumos Luganskā un Doņeckā plānots uzdot jautājumu par apgabalu pašnoteikšanās tiesībām. Tomēr ir skaidrs, ka šos balsojumus neviens negrasās atzīt, un, pat ja tā nebūtu, pašlaik nav iespējams tos organizēt atbilstoši vispārpieņemtajām normām nemierīgajos austrumos, kur prokrieviskie kaujinieki iesaistās apšaudēs ar Ukrainas drošības dienestiem.
Ukrainas oficiālās amatpersonas uzsver, ka pretterorisma operācijas tiks turpinātas, bet daudzi iedzīvotāji bažījas, ka gan gaidāmās Uzvaras dienas svinības devītajā maijā, gan referenduma organizēšana divas dienas vēlāk var izprovocēt jaunas sadursmes un valsti var pārņemt pilsoņu karš.
Par to, ka arī Krievija joprojām patur prātā dažādus militārus risinājumus, liecināja kārtējās militārās mācības. Putins, piedaloties kolektīvās drošības līguma organizācijas samitā, skaidroja, ka šoreiz mācībās pārbaudīts arī kodolbruņojums.
Trešdien līdz ar prasību par referenduma pārcelšanu Putins uzsvēra, ka 25.maijā plānotās Ukrainas ārkārtas prezidenta vēlēšanas ir solis pareizajā virzienā. Taču Rietumos šo acīm redzamo toņa maiņu no Kremļa, kas vēl nesan apgalvoja, ka šāds balsojums pašreizējā drošības situācijā būtu absurds, uzver ar piesardzību.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pieļāva, ka viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Krievija, iespējams, „spērusi šos dažus milimetrus, saistīts ar situācijas maiņu Ukrainas austrumos”.
„Es nerunāju par vardarbību un asinsizliešanu – tas viss jau ir pietiekami slikti. Vienīgais, ko mēs tagad esam sapratuši, arī saistībā ar sarunām par gūstekņu atbrīvošanu, ir fakts, ka austrumos ir separātiski grupējumi, kas neatbild ne Kijevai, ne Maskavai,” pauda Vācijas ārlietu ministrs.
Rietumvalstis arī uzsver, ka, pretēji Putina apgalvojumiem, nav nekādu pierādījumu tam, ka Krievija grasītos atsaukt savu karaspēku no Ukrainas pierobežas. Arī Ukrainas robežsardze apstiprina, ka nekas šajā ziņā nav mainījies.
Ukrainas valdība Kijevā ir paziņojusi, ka Putina aicinājums ir nekas vairāk kā farss, un separātisti savu rīcību saskaņo ar Maskavu. Ukrainas Drošības dienests uzstāj, ka referendumus gatavo un koordinē Krievija un ka to rezultāti jau iepriekš ir zināmi.
Kremlis pagaidām izvairās sniegt konkrētus komentārus par jauno situāciju, norādot, ka nepieciešams laiks tās izvērtēšanai. Bet Eiropas Savienība brīdina, ka šādi referendumi nav likumīgi, ka tikai pasliktinās krīzi, un gatavojas apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju.
Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Putinam ir nepieciešams laiks, lai izvērtētu separātistu lēmumu tomēr rīkot referendumus, norādot, ka ir vajadzīga papildu informācija, un situācija ir jāanalizē.
Eiropas Savienība tostarp brīdināja, ka lēmums rīkot referendumus tikai pasliktinās krīzi. Kopienas augstākās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones birojs norādīja, ka „šādam balsojumam nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes”. Brisele uzstāja, ka šāda veida referendumiem nevajadzētu notikt, norādot, ka „pilnībā atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību, suverenitāti un neatkarību.”
Brisele arī paziņoja, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri Eiropadomes sēdē pirmdien spriedīs par situāciju Ukrainā, kā arī par kopienas reakciju uz šiem notikumiem, respektīvi, papildus sankciju ieviešanu pret Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus notiek darbs pie tā dēvētā trešā posma ekonomiskajām sankcijām.
Trešdien Putins arī solīja atvilkt krievu karaspēku no Ukrainas robežām, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien paziņoja, ka nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu, ka tas tiešām būtu noticis. Pēc ASV un NATO aplēsēm, Krievija pie robežas ar Ukrainu dislocējusi ap 40 tūkstošus karavīru.
Vienlaikus atklāts paliek jautājums, vai Putins rīt personīgi piedalīsies 9.maija militārajā parādē Krimā. Šādas spekulācijas ir izskanējušas, un par šādu iespējamību satraukumu paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Vāijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādījis, ka kanclere Putinam par to jautājusi personīgi, taču viņš nav konkrēti atbildējis. Šteinmeiers paziņoja - ja Krievijas prezidents tiešām ieradīsies Krimā, tas „lietas padarīs vēl grūtākas, nekā tās jau ir”.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicināja atlikt 11.maijā plānotos referendumus par Doņeckas un Luganskas tautas republiku pašnoteikšanos.
Putina paziņojumu piesardzīgi novērtējušas ASV, norādot, ka no Krievijas puses būtu īstenojami daudz plašāki pasākumi situācijas deeskalācijai. Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādījis, ka alianses rīcībā pagaidām nav informācijas, kas apstiprinātu Putina vārdu patiesumu.
Skeptiskāk par Krievijas prezidenta paziņojumu izteicās Ukrainas vadība. Ārlietu ministrija paudusi, ka Putina paziņojumi nav nekas vairāk kā vienkāršs farss.
