Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes.
Ukraina iepriekš bija paudusi vēlmi kļūt par pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO dalībvalsti. NATO valstis solīja, ka alianses durvis Ukrainai būs atvērtas, taču Krievija uzskatīja, ka Ukrainas pievienošanās NATO būtu "sarkanā līnija", ar kuras pārkāpšanu Kremlis nekādā gadījumā nav gatavs samierināties. Tas bija viens no ieganstiem, ko Krievija minēja, sākot iebrukumu Ukrainā.
Apmaiņā pret piekāpšanos Krievijas prasībām attiecībā uz nepievienošanos militārām aliansēm Ukraina pieprasa, lai starptautiskā sabiedrība tai sniegtu stingras drošības garantijas.
Ukraina vēsta, ka tās varētu izpausties kā starptautisks līgums, ko parakstītu ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla.
Ukraina vēlas, lai šīs valstis nodrošinātu ko līdzīgu NATO dibināšanas līguma 5. panta saistībām: ja pret Ukrainu tiktu sākts jauns uzbrukums, šo valstu pienākums būtu doties palīgā Ukrainai. Ukraina uzstāj, ka uzbrukuma gadījumā lēmums par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai būtu jāpieņem trīs dienu laikā, lai diskusijas par šo jautājumu nevarētu turpināties bezgalīgi.
"Mēs neko neesam parakstījuši, mēs vienkārši kā sarunvedēji nododam mūsu pozīciju Krievijai. Par jauno drošības garantiju sistēmu Ukrainai. Mēs uzstājam, lai līgums, kurš jāparaksta visiem drošības garantētājiem, tiktu ratificēts valstu parlamentos. Lai neatkārtotos Budapeštas memoranda kļūdas, jo šis dokuments izrādījās tikai papīrītis," norāda Ukrainas delegācijas pārstāvis Dāvids Arahamija.
"Mēs gribam, lai tas ir strādājošs starptautisks mehānisms ar konkrētām drošības garantijām Ukrainai, kur garantiju sniedzējas valstis darbosies pēc NATO 5. panta parauga un pat izlēmīgāk."
Ukraina arī vēlas, lai šīs valstis palīdzētu tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Ukraina pieprasa, lai Krievija neliktu nekādus šķēršļus Ukrainas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz pat 15 gadu, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā.
Savukārt jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.
Ukrainas delegācijas pārstāvis Arahamija uzsver, ka Ukraina piekritīs tikai tādām Ukrainas robežām, kādas tās bija neatkarības pasludināšanas brīdī 1991. gadā: tātad ar Krimu, kā arī visu Doneckas un Luhanskas apagabalu teritoriju Ukrainas sastāvā.
Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņojis, ka sarunas ar Ukrainu bijušas konstruktīvas; Krievija izskatīs Ukrainas priekšlikumus, par kuriem tiks ziņots Putinam.
Medinskis vēsta, ka Putina un Zelenska tikšanās varētu notikt vienlaikus ar miera līguma parakstīšanu.
Ukraina norāda, ka sagatavotais miera līguma projekts būtu jāapstiprina Ukrainas tautas nobalsošanā, kā arī jāveic tā ratifikācija Ukrainas un drošības garantiju sniedzēju valstu parlamentos.
"Pašlaik vēl nav vērts cerēt uz miera sarunu starp Krieviju un Ukrainu pozitīvu iznākumu, jo sarunu rezultāts joprojām tiek noteikts kaujas laukā," šīsdienas vēstis komentē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
