Panorāma

Rīgā vajag otru palīdzības centru

Panorāma

Panorāma

Turpinās Ukrainas un Krievijas sarunas

Ukraina: Krievijas mēģinājums ieņemt Kijivu būtu pašnāvība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas sauszemes spēku virzība Ukrainas teritorijā faktiski ir apstājusies. Ar līdzīgu vērtējumu klajā nākusi arī ASV Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka Krievijai pagaidām nav izdevies panākt pilnīgu pārākumu gaisā un pilnībā pārņemt kontrolē kādu no Ukrainas lielākajām pilsētām. Vienlaikus turpinoties pilsētu apšaudīšana un bombardēšana.

Otrdien no rīta kārtējos raķešu uzbrukumus piedzīvoja galvaspilsēta Kijiva un Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva. To laikā cietušas dzīvojamās mājas, ir ziņas par mirušajiem un ievainotajiem.

Aizvadītajā naktī raķešu uzbrukumā Dnipro pilsētas lidostai ievainojumus guvis viens cilvēks. Uzbrukumi notikuši arī Ukrainas dienvidu pilsētai Mikolajivai.

Lietuvas Tieslietu ministrija ierosinājusi Eiropas Savienībā izveidot īpašu tribunālu, lai nodrošinātu, ka Krievijas un Baltkrievijas līderi tiek tiesāti par karu Ukrainā.

Ukraiņi gatavi nosargāt Kijivu

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs apgalvo, ka Krievija galvenos spēkus ir novirzījusi cīņām Mariupolē, Doneckā un Luhanskā, kā arī Mikolajivā. Kremļa plāns ieņemt Kijivu esot izgāzies, un krievi paši saprotot, ka viņi to nevar paveikt, stāsta Arestovičs.

“Viņi šeit šauj, lai radītu mums ilūziju, ka Krievijas karaspēks atrodas te. Viņi uz mums “spiež”: ka mums nav, kur glābties, Kadirovs ierakstījis “briesmīgu” video, un tā tālāk.

Kā militārpersona varu teikt, ka viņiem nav, ar ko uzbrukt Kijivai. Neatkarīgi no tā, cik daudz rezervistu viņi ir savākuši, uzbrukums Kijivai – tā ir tīrākā pašnāvība. Viņi to nedarīs!” Arestovičs sacīja intervijā žurnālistam Dmitrijam Gordonam.

Savukārt Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņojis, ka galvaspilsētā otrdien pulksten 20 stāsies spēkā komandantstunda, kas turpināsies līdz ceturtdienas rīta pulksten 7. Šajā laikā Kijivā būs aizliegta pārvietošanās bez īpašas atļaujas. Būs atļauta tikai došanās uz bumbu patvertnēm.

Kļičko apgalvo, ka komandantstundas noteikšana esot saistīta ar iespējamām apšaudēm un kaujas darbībām pilsētā.

Stāvoklis Mariupolē joprojām ļoti smags

Tikmēr turpinās centieni evakuēt civiliedzīvotājus no karā vissmagāk cietušajām Ukrainas pilsētām.

Aplenktās un nopostītās Mariupoles vadība informējusi, ka otrdien pilsētu izdevies pamest vismaz 2000 privāto automašīnu, bet vēl vismaz tik pat daudz transportlīdzekļu gaidot iespēju izbraukt. Taču tas īpaši neuzlabos situāciju, jo desmitiem tūkstošu Mariupoles iedzīvotāju nav privāto automašīnu.

450 000 iedzīvotāju lielā Mariupole jau vairāk nekā divas nedēļas atrodas ielenkumā. Pilsētā nav elektrības, ūdens un siltuma. Vairumam iedzīvotāju ir beigušies pārtikas krājumi.

Ukrainas valdība vairakkārt ir mēģinājusi nogādāt Mariupolē pārtiku, dzeramo ūdeni un medikamentus, bet tas neizdevās Krievijas spēku uzbrukumu dēļ. Ukrainas uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka paziņoja, ka humānās palīdzības kolonna četras diennaktis esot iestrēgusi Azovas jūras ostas pilsētā Berdjanskā, kas atrodas 84 kilometrus no Mariupoles.

Bēgļu skaits sasniedzis trīs miljonus

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka otrdien ir atsākušās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas. To laikā esot pārrunāta uguns pārtraukšana un Krievijas spēku izvešana no Ukrainas teritorijas.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka galvenais sarunu temats Maskavai esot panākt neitrālas valsts statusu Ukrainai.

Starptautiskā Migrācijas organizācija paziņojusi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti