Ukrainas karavīri publicējuši video no šī ciema, kas atrodas blakus šosejai no Mikolajivas uz Hersonas pilsētu. No Kiseļivkas līdz  Hersonas lidostai Čornobajivkā ir vien aptuveni 10 kilometru, bet līdz pašai Hersonai ap 15 līdz 20 kilometru.

Tomēr Ukraina pagaidām piesardzīgi vērtē Krievijas paziņojumu par karaspēka atvilkšanu no Hersonas – vienīgās reģionālās galvaspilsētas, ko tai bija izdevies okupēt kopš iebrukuma februārī.

Ukrainas spēki saglabā piesardzību

Jau vairākas nedēļas Ukraina gatavojas atbrīvot Hersonu, pamazām virzoties uz priekšu pretuzbrukuma ofensīvā un izdarot spiedienu uz Krievijas spēkiem, vienlaikus cenšoties iznīcināt to apgādes ceļus. Tagad Krievija paziņojusi, ka tādēļ vienības tiek pārsviestas uz Dņepras dienvidu krastu.

Ukrainas karavīri Hersonas apgabala frontē šos paziņojumus gan uztver skeptiski un netic, ka krievi atkāpsies bez cīņas.

Hersonas pilsētā situācija pasliktinās, stāsta Ukrainas īpašo uzdevumu spēku virsnieks, kurš nevēlējās atklāt savu identitāti, vien norādot, ka Hersonā organizē "partizānu karu".

"Divas nedēļas vai ilgāk Hersona bijusi bloķēta. Civiliedzīvotājiem nav ļauts šķērsot upi no kreisā uz labo krastu, uz pilsētu. Līdz ar to netiek piegādāta pārtika un medikamenti. Ja tas turpināsies ilgu laiku, tad es nezinu, ko cilvēki ēdīs un kā saņems medicīnisko palīdzību."

Krievijas armija mīnē pilsētu 

Piesardzīga un skeptiska ir arī Ukrainas civilā un militārā vadība Kijivā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks pauda pārliecību, ka Krievijas mērķis ir Hersonu padarīta par "nāves pilsētu".

Podoļaks vēsta, ka Krievijas armija mīnē pilsētu, arī dzīvokļus un kanalizācijas sistēmu, bet pāri Dņepras upei dienvidu krastā izvietotā artilērija Hersonu grasās pārvēst drupās.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Hersona un citas pilsētas tiks atbrīvotas, uzmanīgi virzoties uz priekšu.

"Informatīvajā telpā ir liels prieks, un ir skaidrs, kāpēc. Taču kara laikā mums vienmēr jāiegrožo emocijas. Es noteikti neatklāšu ienaidniekam visas mūsu operāciju detaļas, vai tas būtu dienvidos, vai austrumos vai jebkur citur. Kad mēs panāksim savu rezultātu, to redzēs visi," sola Zelenskis.

Dziedot Ukrainas himnu un aplaudējot, ceturtdien vairākos Ukrainas ciemos sagaidīti Ukrainas bruņoto spēku karavīri, kuri turpina atbrīvot Krievijas iebrucēju uz laiku ieņemtās apdzīvotās vietas. Staņislava, Jevhenovka, Bobrovijkuta, Pavlovka ir tikai dažas no apdzīvotajām vietām, kurās pacelts Ukrainas karogs.

Mikolajivas apgabals ir pilnībā atbrīvots

Kā "Telegram" kanālā pastāstījis Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Kostenko, ceļā uz Hersonu atbrīvota arī stratēģiski svarīgā Sņihurivka.

"Pašlaik atrodos Sņihurivkas pilsētas centrā. To ir atbrīvojuši mūsu aizsardzības spēki. Mūsu puiši pašlaik veic šīs apdzīvotās vietas atbrīvošanu no atlikušajiem pretiniekiem, lai pilnībā pārņemtu to savā kontrolē.

Šī bija pēdējā vieta, kuru kontrolēja ienaidnieks Mikolajivas apgabalā. Tāpēc varam teikt, ka Mikolajivas apgabals ir pilnībā atbrīvots un tagad mūsu aizsardzības spēki turpina atbrīvot pilsētas un ciemus Hersonas apgabalā."

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs gan oficiāli nesniedz detalizētu apstiprinājumu par savu spēku panākumiem.

Krievijas Aizsardzības ministrija turpina apgalvot, ka atkāpšanās manevrs noritot stingri pēc plāna, kaut gan militārie eksperti uzskata, ka šādi izteikumi galvenokārt domāti tikai vietējās sabiedrības maldināšanai.

Vienlaikus tiek ziņots, ka Melnajā jūrā ir atgriezies vismaz viens Krievijas karakuģis ar spārnotajām raķetēm "Kalibr". Izskan arī pieņēmums, ka par spīti pamatīgi patērētajiem raķešu krājumiem Krievija varētu gatavot kārtējo masveidīgo Ukrainas teritorijas apšaudi.

Pretrunīgas ziņas par kara upuriem

Joprojām ir ļoti pretrunīgas un nepilnīgas ziņas par to, cik liels skaits cilvēku ir gājis bojā gandrīz deviņus mēnešus ilgajā karā.

Ukrainas puse apgalvo, ka ir iznīcināti vairāk nekā 78 000 iebrucēju. Par saviem zaudējumiem oficiāli dati netiek sniegti, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā CNN izteicies, ka ukraiņu pusē zaudējumi esot desmitreiz mazāki.

Tikmēr amerikāņu ģenerālis Marks Millijs pavēstījis, ka gan Krievija, gan Ukraina varētu būt zaudējušas ap 100 000 karavīru.

Šajā skaitlī iekļauti gan kritušie, gan ievainotie. Savukārt nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits tiek lēsts uz 40 000 cilvēku.

Ukraina un Krievija par saviem zaudējumiem ir runājušas maz; publiski izskanējis daudz mazāks zaudējumu apmērs.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.