Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Oleksandrs Motuzjaniks spriež, ka Maskavas mērķis ir izveidot sauszemes koridoru uz Hersonas apgabalu. Tikmēr smaga situācija joprojām ir ostas pilsētā Mariupolē. Tur Ukrainas spēki paziņojuši, ka gatavojas “pēdējai kaujai” par pilsētu.
Bažas par iespējamo uzbrukumu Odesai
Joprojām pastāv bažas, ka Krievijas spēki mēģinās īstenot uzbrukumu Odesai. Ukrainas armijas ģenerālštābs paudis bažas par potenciālu Krievijas uzbrukumu Ukrainai no Moldovas Piedņestras reģiona.
Ģenerālštābs norādījis, ka tad, ja Piedņestrā dislocētie Krievijas karavīri un Maskavai lojālie paramilitārie grupējumi no šī reģiona iesaistītos karā, pastāv risks, ka Ukrainas spēki var tikt ielenkti Ukrainas dienvidos, sevišķi ap Odesas reģionu.
Tikmēr Ukrainas Bruņoto spēku 36.jūras kājnieku brigāde, kas dislocēta jau gandrīz pusotru mēnesi Krievijas spēku aplenkumā esošajā Mariupolē, pirmdien paziņojusi, ka Ukrainas spēki munīcijas trūkuma dēļ gatavojas "pēdējai kaujai" par pilsētu. Ievainoti ir vismaz puse no brigādes karavīriem. Sociālajā tīklā „Facebook” izplatītajā paziņojumā teikts, ka “dažiem no mums tas nozīmē nāvi un citiem – nonākšanu gūstā”.
Tiek norādīts, ka Krievijas armija ukraiņu spēkus ir "atspiedusi" un "ielenkusi".
Brigāde norādīja, ka Mariupoles ostu ir aizstāvējusi 47 dienas un "darījusi visu iespējamo un neiespējamo", lai atgūtu kontroli pār pilsētu.
Pilsēta ir iznīcināta
Kā uzrunā Dienvidkorejas parlamentam pirmdien norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievijas armija ir pilnībā iznīcinājusi aplenkto Mariupoli un, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, nogalinājusi desmitiem tūkstošiem cilvēku.
"Vissmagākā situācija ir Mariupolē, mūsu dienvidu ostas pilsētā, ko okupanti ielenkuši kopš 1. marta. Tā bija pilsēta, kur dzīvoja pusmiljons. Pusmiljons cilvēku.
Okupanti to bloķēja un neļāva pievest pārtiku un ūdeni. Viņi centās to ieņemt visbrutālākajā veidā – iznīcinot visu pilsētu. Mariupole ir iznīcināta. Tur nogalināti desmitiem tūkstoši cilvēku," teica Zelenskis.
Mariupolē vēl palikuši tūkstošiem cilvēku, izbēgt ir izdevies salīdzinoši nelielam skaitam. Arī kādam pensionāram, kurš stāsta par tikšanos ar Krievijas karavīru.
“Viņš paņēma ieroci un nospieda gaili. Bet ierocis neizšāva. Es un mana sieva, mēs bijām sadevušies rokās. Mēs domājām, ka tas ir viss, mums ir beigas.
Mēs ar acīm saskatījāmies un jau atvadījāmies. Bet ierocis iesprūda. Es vēlāk paņēmu to lodi un atdevu to savam krustdēlam kā piemiņu par to, ka mums izdevās palikt dzīviem.”
Tikmēr plašu uzmanību izpelnījusies Austrijas kanclera Karla Nēhammera vizīte Maskavā. Austrijas kanclers, kurš sestdien viesojās Ukrainā, kļuvis par pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kurš ieradies Maskavā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma.
Pirms sarunām Nēhammers norādīja, ka Austrijas nostāja attiecībā uz karu Ukrainā ir skaidra un ka viņš iestājas par humāno koridoru izveidi, pamiera panākšanu un kara noziegumu izmeklēšanu.
Austrija ir starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm un tādēļ atturīgi izturas pret iespējām noteikt energoresursu embargo.
Ukrainai vajag spēcīgākus ieročus
Sankciju sesto kārtu pirmdien apspriež Eiropas Savienības ārlietu ministri. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirms sanāksmes sacīja, ka situācija Ukrainā pierāda to, ka Ukrainai ir nepieciešami spēcīgāki ieroči.
“Ir skaidrs, ka Ukrainai nepieciešams vairāk militāru resursu. Īpaši smagie ieroči. Un tagad nav laiks attaisnojumiem, tagad ir laiks radošumam un pragmatismam.”
Ukrainā turpinās ne tikai atmīnēšanas darbi, kas jāveic gandrīz pusē valsts teritorijas, bet arī pierādījumu vākšana par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Sadarbojoties ar citām valstīm, Ukrainā ieradušies Francijas žandarmi, kuri palīdzēs Ukrainai izmeklēt kara noziegumus Kijivas apgabalā.
Bet trīs Eiropas Savienības valstis – Vācija, Nīderlande un Zviedrija – pirmdien paziņoja, ka piešķir 2,5 miljonus eiro Starptautiskajai Krimināltiesai, lai izmeklētu iespējamos kara noziegumus Ukrainā. Izmeklēšanu vada Ukrainas prokuratūra ar tiesu medicīnas ekspertiem no vairākām Eiropas Savienības valstīm. Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka piešķirs 7,5 miljonus eiro, lai apmācītu Ukrainas prokurorus kara noziegumu izmeklēšanai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
