Ukrainā atceļ pulcēšanas brīvību ierobežojumus; vara izvirza prasības opozīcijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ukrainas parlaments otrdien atcēla vairākus opozīcijas atbalstītāju sašutumu izraisījušos likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību. Tagad Ukrainas varas iestādes izvirza protestētājiem vairākus nosacījumus, piemēram, 15 dienu laikā atbrīvot Kijevas centrālo laukumu, kurā jau kopš novembra notiek protesti pret valsts varu, un atbrīvot ieņemtās administratīvās ēkas, ziņo ārvalstu masu mediji.

Varas iestādes sola, ka pēc Neatkarības laukuma atbrīvošanas stāsies spēkā likums par protestu dalībnieku amnestiju, aģentūrai „RIA Novosti” pastāstīja opozīcijas partijas „Brīvība” līderis Oļegs Tjagņiboks.

Likumu par amnestiju parlaments plāno izskatīt otrdien vakarā. Likums atbrīvos no atbildības visus protesta akciju dalībniekus.

Sarunas par amnestijas likumu vēl turpinās, jo varas iestādes vēlas, lai protestētāji atbrīvotu ieņemtas ēkas, ielas un nojauktu barikādes.  

Savukārt Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs otrdien pēcpusdienā pieņēma līdzšinējā premjera Nikolaja Azarova demisiju, kuru premjers pamatoja ar vēlmi panākt mierīgu konflikta noregulējumu. Līdz ar to demisionēja visa valdība.

Prezidenta Viktora Janukoviča atbalstītāji trešdien bija pulcējušies pie Ukrainas parlamenta ēkas, kur notika balsojums par demonstrāciju ierobežošanas atcelšanu.

„Mēs esam šeit sapulcējušies, lai atbalstītu prezidentu un novērstu mūsu valsts sašķelšanu un pilsoņu kara sākšanos, jo pilsoņu karā neviena puse nav uzvarētāja. Ir jāsēžas pie galda un jāsāk sarunas. Mums ir jāiziet uz kompromisu, un arī opozīcijai ir jāiziet uz kompromisu. Varbūt mēs kaut ko zaudēsim, bet valsts beigās no tā iegūs,” stāstīja prezidenta atbalstītājs Oleksandrs.

Pagaidām vēl nav skaidrs, vai tagad, kad šie likumi ir atcelti, opozīcija savu viedokli varētu kopā ar saviem politiskajiem pretiniekiem iesaistīties jaunas valdības veidošanā un dziļās krīzes risināšanā no varas pozīcijām.  

Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums. Pēc gandrīz divu mēnešu protestiem, janvāra vidū parlaments pieņēma likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību un faktiski pasludināja protestētājus par noziedzniekiem.

Pēc šo likumu pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku, Kijevas ielās parādījās aizvien vairāk barikāžu, izcēlās vardarbīgas sadursmes ar miliciju, opozīcijas atbalstītāji sagrābuši vairākas administratīvās ēkas, protesti pārņēma arī citus Ukrainas reģionus. Galvenā mītiņotāju prasība bija valdības un prezidenta atkāpšanās un ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes, otrdien, 28.janvārī  no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks noraidījis Viktora Janukoviča piedāvājumu uzņemties valdības vadītāja amatu, arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus, līdz ar to šobrīd Ukrainas valdības liktenis nav skaidrs.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti