Pilsoņu pārvietošanos pār Krievijas un Ukrainas robežu pašlaik regulē abu valstu valdību vēl 1997.gadā panāktā vienošanās par pilsoņu bezvīzu ceļošanu. Ieceļošanai var izmantot gan parasto pasi vai dzimšanas apliecību, gan diplomātisko pasi. Taču tagad Ukrainas valdība ir pieņēmusi lēmumu pastāvošo sistēmu mainīt, nosakot, ka ieceļošanai valstī Krievijas pilsoņiem obligāti būs vajadzīga ārvalstu pase, turklāt valsts migrācijas dienestam uzdots kopīgi ar robežkontroles dienestu īpaši uzraudzīt Ukrainā ieceļojošo Krievijas pilsoņu uzturēšanās ilgumu.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka, ieviešot Eiropas noteikumiem atbilstošus robežas šķērsošanas noteikumus, tiks stiprināta arī abu valstu robeža.
Šādi Ukrainas valdība ir reaģējusi uz Krievijas iepriekš apstiprināto kārtību, kas nosaka, ka visiem ieceļotājiem no bijušajām PSRS valstīm būs nepieciešamas ārzemju pases.
Tikmēr Krievija paziņojusi, ka tā varētu ielaist savā valstī arī tos ukraiņus, kuri izmantotu tikai parastās pases. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka atšķirībā no pārējām NVS valstīm, Ukrainai tikšot izdarīts izņēmums.
Aģentūra „Interfaks” norāda, ka, iespējams šādi Krievija rīkojas, lai dotu iespēju ieceļot valstī personām, kuras Ukrainā cenšas izvairīties no mobilizācijas, jo Ukraina varētu izdodot aizliegumu izdot ārvalstu pases tām personām, kuras ir pakļautas mobilizācijai.
Vēl pavisam nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka daudzi no ukraiņu jauniešiem tagad cenšoties ieceļot Krievijā, lai nogaidītu mobilizācijas laiku, un šīm personām uzturēšanās laiku Krievijā varētu pagarināt.
Runājot par to, cik veiksmīgi Ukrainā norisinās mobilizācija, Ukrainas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka pavēstu izsūtīšanas plāns esot izpildīts par 95%, bet vairāk nekā puse no mobilizētajām personām jau esot nosūtīta uz militārajām mācībām. Pirmā mobilizācijas kārta sākās 20.janvārī un ilgs 90 dienas, bet kopumā līdz augustam bruņotajos spēkos plānots mobilizēt 200 tūkstošus karavīru.
Vienlaicīgi tiek saņemtas ziņas par sīvām kaujām Donbasā. Pretterorisma operācijas pārstāvis Andrejs Lisenko paziņojis, ka visaktīvākās sadursmes joprojām notiek pie Debaļcevas, kur kaujinieki jau gandrīz nedēļu neveiksmīgi mēģinot ielenkt ukraiņu karaspēka vienības.
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujinieki apgalvo, ka rietumvalstis jau faktiski esot sākušas piegādāt Ukrainas armijai bruņojumu, jo ir atrasti pierādījumi par tādiem ieročiem, kādu nav Ukrainas armijas bruņojumā. Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko iepriekš arī bija paziņojis, ka tiks uzsākta brīvprātīgo mobilizācija, jo kaujiniekiem trūkstot kājnieku. Arī kaujinieki ir pievērsušies mobilizācijas jautājumam, norādot, ka tie ukraiņi, kuri pārcelsies uz pašpasludināto Luhanskas republiku, netikšot mobilizēti.
Gan Ukrainas, gan prokrievisko kaujinieku puses regulāri ziņo gan par bojā gājušo skaitu savās rindās, gan par daudzskaitlīgiem pretinieku upuriem, taču to kopējais skaits ir grūti aprēķināms. ANO cilvēktiesību augstais komisārs Zaids Rāads al Husseins otrdien gan paziņojis, ka pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem Ukrainas austrumos jau nogalināti vairāk nekā 5300 cilvēki, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku.
Jau gandrīz gadu Ukrainā notiek karadarbība. Vispirms martā Krievija anektēja Ukrainu, savukārt aprīlī Maskavas atbalstītie kaujinieki aktivizējās Ukrainas austrumos. Kopš tā laika Donbasā norit Ukrainas armijas pretterorisma operācija pret prokrieviskajiem separātistiem. Pēc Ukrainas un NATO paustā, Krievijas armija arī līdzdarbojas Ukrainā. Krievija gan noliedz, ka tās karaspēks būtu ieradies Austrumukrainā.
