Turcijas uzlidojumos kurdu nemierniekiem Irākā vismaz 55 bojāgājušie

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Turcijas armijas uzlidojumos kurdu nemierniekiem Irākā ir gājuši bojā vismaz 55 cilvēki, ziņo neoficiālie avoti. Uzlidojumi ir daļa no Turcijas īstenotās militārās kampaņas pret islāma nemierniekiem un kurdu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā. 

Kopš to sākuma attiecības starp Turcijā dzīvojošajiem kurdiem un turkiem ir kļuvušas krietni saspīlētākas. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas, ka Sīrijas prezidentam Asadam būtu jāpamet savs postenis.

Aizvadītajā naktī Turcijas militārās lidmašīnas ir veikušas gaisa uzbrukumus Irākas ziemeļos, vietās, kur atrodas kurdu kaujinieku nometnes. Armijas avoti ziņo, ka operācijas rezultātā ir nogalināti vismaz 55 cilvēki.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ne reizi vien ir uzsvēris, ka viņa armija uzbrūk teroristiem, kuri apdraudot stabilitāti un drošību gan viņa valstī, gan apkārtējā reģionā. Turklāt uzbrukumi esot vērsti ne tikai pret kurdiem, bet arī pret islāma nemierniekiem.

Tomēr Eiropa vairākkārt ir izteikusi satraukumu par to, ka pamiera pārtraukšana starp turkiem un kurdiem, kuri dzīvo Turcijas teritorijā, var novest pie senā konflikta atjaunošanās un ilgstošas asinsizliešanas.

Turcijas dienvidaustrumos kopš jūlija gandrīz katru dienu notiek sadursmes starp kurdu nemierniekiem un policiju. Erdogans ir solījis turpināt cīņu līdz kamēr visi teroristi tikšot iznīcināti.

Novērotāji šos uzbrukumus daļēji saista arī ar priekšvēlēšanu kampaņu Turcijā, kuras laikā Erdogans un viņa partija cenšas atgūt lielāku politisko ietekmi valstī.

Savukārt Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Džons Kerijs pēc sarunām ar savu britu kolēģi Filipu Hammondu Londonā, ir paziņojis, ka Sīrijas līderim Bašaram Al Asadam būtu jāatkāpjas no amata. Tomēr par viņa aiziešanas laiku būtu jāvienojas starptautiskās sarunās.

Kerijis ir izteicis gandarījumu par Krievijas pausto vēlmi iesaistīties cīņā ar islāma kaujiniekiem, un sacīja, ka ASV esot gatavas nopietnām sarunām. Tomēr Kerijs arī retoriski vaicāja, vai Krievija un Irāna būtu gatavas izmantot savu ietekmi reģionā, lai atvestu pie sarunu galda Asadu.

Krievija nesen ir piegādājusi smagos ieročus un tankus Asada režīmam. Tas ir noticis pirms vairākiem gadiem noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt Maskava uzsver, ka šādi Krievija palīdz cīņā ar islāma teroristiem. Savukārt ASV uzskata, ka līdz ar to situācija Sīrijā ir kļuvusi tikai sarežģītāka.

 Gan ASV, gan Lielbritānija uzsver, ka Asads nevar būt daļa no ilgtermiņa Sīrijas konflikta risinājuma, jo Sīrijas iedzīvotāji jau esot parādījuši savu attieksmi pret viņu, masveidā pametot valsti. Tomēr viņš varot palikt pie varas pārējas posmā. Par citām detaļām esot iespējams vienoties Ženēvas sarunu ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti