Tomēr bažas paustas gan Eiropas Savienībā, gan ASV. Pēdējās nedēļās Turcijas valdība jau izpelnījusies kritiku par centieniem iegūt lielāku kontroli pār tiesu sistēmu.
Turcijas parlaments jauno likumu attiecībā uz internetu pieņēma trešdien vēlu vakarā pēc vairāku stundu garām debatēm, kurās tam stingrus iebildumus izteica opozīcija, to pielīdzinot „cenzūrai”. Sākoties debatēm, viens no opozīcijas deputātiem premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu pat salīdzināja ar Ādolfu Hitleru.
Likumprojekts tomēr tika pieņemts - Erdogana valdošajai „Taisnīguma un attīstības partijai” ir 319 no 550 deputātu mandātiem. Tas paplašina jau esošos interneta lietošanas ierobežojumus, kas tika noteikti ar 2007.gadā pieņemtu likumu. Jau esošo ierobežojumu dēļ, piemēram, pasaulē pazīstamais videoportāls „YouTube” bija bloķēts divus gadus līdz 2010.gadām, jo tajā esošs materiāls tika uzskatīts tādu, kas aizskar Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka piemiņu. Tikuši bloķēti arī vairāki tūkstoši citu interneta vietņu. ASV interneta gigants „Google” decembrī pavēstīja, ka Turcija bijusi starp tām valstīm, no kurām saņemts lielākais skaits lūgumu izņemt noteikta satura informāciju.
Par vissatraucošāko aspektu jaunajā likumā tiek uzskatīta Telekomunikāciju pārvaldes pilnvaru paplašināšana. Šai valdības aģentūrai būs tiesības bloķēt jebkuru tīmekļa vietni, ja tā uzskatīts, ka tiek pārkāpta kāda privātās dzīves neaizskaramība vai vietne ir diskriminējoša vai apvainojoša. To varēs bloķēt arī, lai pasargātu jauniešus no nevēlama satura.
Jaunais likums arī liks interneta pakalpojumu sniedzējiem divus gadus uzglabāt informāciju par lietotāju darbībām un saziņu tīmeklī, un varasiestādes šos datus varēs pieprasīt bez tiesas ordera vai attaisnojoša iemesla. Tādas sociālās saziņas interneta vietnes kā „Facebook” un „Twitter” tika plaši izmantotas protestu pret valdību laikā pagājušajā vasarā, lai izplatītu informāciju. Erdogans iepriekš atklāti kritizējis sociālos medijus, tos nodēvējot par „lielāko draudu sabiedrībai”.
Valdība aizstāv jauno ierobežojumu ieviešanu, norādot, to mērķis ir pasargāt jauniešus no bīstama satura internetā. Erdogana vietnieks Bulents Arinčs tostarp apgalvojis, ka Turcijā nepastāv interneta kontrole, uzstājot, ka tā ir brīvāka „salīdzinot ar daudzām citām valstīm”.
Ierobežojumu kritizētāji tos gan raksturo kā jaunu personīgās brīvības iegrožošanu Turcijā. Kritika izskanējusi arī Eiropas Parlamentā. Deputāte Mariete Šāke no Nīderlandes paziņoja, ka Turcijas iestāšanās sarunu kontekstā Briselei ir jānorāda Anakarai, ka šādi likumi ir nepieņemami. Tikmēr Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Reportieri bez robežām” uzskata, ka likumprojekta mērķis ir „pastiprināt kibercenzūru, valdības kontroli pār internetu un novērošanu”.
