Pēc visu trīs Baltijas valstu karogu pacelšanas ceremonijas pie Lietuvas parlamenta ēkas vairāk nekā 4000 cilvēku armijas orķestra pavadībā devās no Seima nama pa Ģedimina prospektu uz Katedrāles laukumu. Daudziem gājiena dalībniekiem bija valsts simbolikas piespraudes un krāsas, kā arī Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas karogi.
Gājienā piedalījās gan pensionāri, gan jaunieši, kas godināja gan Lietuvas neatkarības atjaunošanu, gan ari pieminēja straujās pārmaiņas, kas saistāmas ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju un krīzi Ukrainā, kas daudziem liek aizdomāties par jaunām brīvības aizstāvības cīņām.
Sanākuši pauda prieku par vienotību un neskanēja nacionālistiski noskaņotie saukļi "Lietuvu lietuviešiem", kas, visticamāk, izskanēs citā vēlāk trešdien plānotā gājienā.
Svinīgās parlamenta sēdes laikā pirms gājiena Lietuvas līderi uzsvēra vienotības nozīmi laikā, kad rodas jauni draudi, ar to domājot par Krievijas pieaugošo agresiju un, kā apgalvo Rietumi, konflikta Ukrainā kurināšanu.
"To laiku vienotības diža vara ir kļuvusi leģendāra. Mums tāda pati vienotība ir nepieciešama arī tagad - ceturtdaļgadsimtu vēlāk. Kad atkal no tās pašas puses skan ieroču žvadzēšana. Kad šaujamieroči tiek izmantoti, lai apklusinātu brīvības balsi. Kad ne tikai ārēji spēki, bet arī iekšējie spēki, mēģina šķelt, mazināt un apdzēst brīvības gaismu. Mēs būsim tik stipri, cik būsim vienoti," svinīgajā Seima sēdē sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Arī Lietuvas pirmais valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas Vītauts Landsberģis runāja par draudiem, kurus rada "impērija", lai gan tieši Krievijas vārdu viņš neminēja. Viņš aicināja cilvēkus sagatavoties savas valsts aizstāvībai tā vietā, lai paļautos uz "nobiedētiem draugiem Eiropā".
"Ja trakā agresija ir neapturama un impērija dodas atpakaļ uz bijušajam kolonijām, mūsu veiksmes stāsts var kļūt par pagaidu panākumiem, kas tiks pārvērsti pīšļos, un nobiedēti draugi Eiropā pat ieteiks nepretoties uzbrucējam, jo, iespējams, kā viņi teiks, pasaulē ir svarīgākas lietas par brīvību un taisnīgumu. Tomēr sākumā un vienmēr mēs esam tie, kuriem ir kas sakāms. Mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savu sirmgalvi tēvu, mīļoto vecmāmiņu un mazo māsu," teica Landsberģis.
Svinīgajos pasākumos Viļņā trešdien piedalās arī Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs, Seima spīkere Loreta Graužiniene, bijušais prezidents Valds Adamkus, kā arī Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Moldovas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētāji, Polijas parlamenta augšpalātas Senāta spīkers, kā arī parlamentārieši un citas amatpersonas no ASV, Baltkrievijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Ukrainas un Vācijas.
Pēc svinīgajām runām bērni Lietuvas debesīs palaida balonus nacionālajās krāsās.
Lietuvas pilsētās notiks koncerti un citi pasākumi, veltīti neatkarības atjaunošanas dienai.
1990.gada 11.martā Lietuvas Augstākā padome - Atjaunošanas Seims pasludināja Lietuvas neatkarības atjaunošanu. Kopš 1940.gada Lietuva bija atradusies Padomju Savienības okupācijā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 11. un 12.martā piedalās Lietuvas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienas pasākumos.
Video no svinīgajiem pasākumiem Lietuvas galvaspilsētā Viļņā:
