Aculiecinieks

Aculiecinieks: «Ausma»

Aculiecinieks

Aculiecinieks: «Restaurators»

Aculiecinieks: «Treiju ģimene Lielbritānijā»

Treiju ģimene Lielbritānijā iedzīvojusies un par «Brexit» neuztraucas

Pirms gada raidījumā “Aculiecinieks” Māris un Rūta Treiji stāstīja, ka remontē dzīvokli, lai to pārdotu un dotos uz Lielbritāniju. Iztirgoja arī lielākās mēbeles. Saliņu, kur atgriezties, viņi neatstāja. Rūtas mamma un māsa jau dzīvoja un strādāja Anglijā. Savā ziņā tā bija atkalapvienošanās ar ģimeni. Bet vai lēmums pamest Baldoni, pamest Latviju bija pareizs? Viņi nenožēlo? Latvijas Televīzija dodas uz Ragbiju (Rugby) Lielbritānijā, lai to noskaidrotu.

Lielbritānija un Treiji Latvijas Televīziju sagaida ziedoši. Tiešā nozīmē. Uzplaucis  viss, kas vien pavasarī var ziedēt. Divstāvu māju ieskautajā ieliņā Rūta ar mazo Īvi ved laukā Leilu. Rūta smejas, ka visdārgāk izmaksāja tieši četrkājainā mīluļa atvešana uz Angliju. Bet tieši suņi ir pirmie, kas ļāva sapazīties ar kaimiņiem. Suņus te  ved pastaigā daudzi, un sarunas sākas uzreiz.

"Par mūsu rajonu sūdzēties nevar, Īve te pazīst visus suņus un suņi pazīst viņu. Apstājamies, parunājamies. Tā ir tā lielā atšķirība. Latvijā pat kaimiņš kaimiņu nesveicina. Īve bļauj - ''dogī'', un ir jau klāt,” stāsta Rūta.

Māris jau ir darbā, meitas Amanda un Estere skolā. Rūta vada bāru “Inside the 22”, kas vakaros pārtop par dzīvās mūzikas skatuvi. Mazā Īve vēl pa māju, kur viņu uz maiņām pieskata visa ģimene. Un Rūta saka, ka tiešām sūdzēties būtu grēks. “Es jau vienreiz biju dzīvojusi ārzemēs. Zinu, kā tas ir. Tu ej, meklē darbu... Te pēc nedēļas man bija darbs! Jā, tik ātri. Man iet labi.” Sākusi solārijā, tagad Rūta tikusi pie īsta sirdsdarba – bāra vadīšanas. Tas nozīmē arī koncertu rīkošanu un citas aktivitātes.

Tādas īstas ugunskristības viņa piedzīvoja brīdī, kad rīkoja līdzekļu vākšanu meitas Esteres Nikolas lielā sapņa īstenošanai. Estere spēlē bungas. “Mēs pieteicāmies “Britain's Got Talent” un pat tikām nākamajā kārtā. Bet nu Estere ir kvalificējusies “World Championships of Performing Arts”. Ne vairāk un ne mazāk kā Kalifornijā. Uz Ameriku jābrauc, bungas jāīrē. Tāpēc šovakar klubā uzstāsies vietējie mūziķi un Estere Nikola arī pati. Publika aicināta ziedot, un no katra pārdotā kokteiļa un aliņa arī viena mārciņa tiek Esteres ceļam uz Ameriku. “Pusgadu atpakaļ te uzstājās grupa “All Saints”, un tas man liekas forši. Uzstāties uz tās pašas skatuves..." tā Rūta.

Nekādu noliegumu vai naidu Treiji nav jutuši. Tieši otrādi. “Angļi negrib strādāt ļoti daudzus darbus. Tepat bārā - šo triju nedēļu laikā mums bijis tik grūti atrast kaut vienu britu, kurš ir gatavs strādāt! Viens nevar,  jo pie friziera jāiet, tam darba laiks par agru, citam pa vēlu. Latvieši tā nekad neuzvedas," atzīst Rūta.

Tajā pašā laikā, ja strādā un maksā nodokļus, ir lietas, par kurām vairs nav jāuztraucas. “Ārsts ir par brīvu. Tiešām par brīvu! Zāles bērnam, ja tās izraksta ārsts, ir par brīvu. Un zobārsts arī ir par brīvu," saka Rūta.

Bet nodokļu sistēma, kuru Rūta gan apgūst pamazām, esot draudzīgāka nekā Latvijā. “Minimumu neapliek, tev tas jānopelna. Kamēr es neesmu nopelnījusi 12 tūkstošus mārciņu, nav jāmaksā nodoklis. Jo tev taču no kaut kā ir jādzīvo, vai ne? “ Tālāk gan – jo lielāki ienākumi, jo mazāka iespēja saņemt kādus pabalstus. Arī pabalsts par bērnu tiek samazināts  proporcionāli taviem ienākumiem.

“Vientuļās mātes vispār var dzīvot labi. Viņām jānostrādā 16 stundas nedēļā. Tad viņām maksā pabalstus. Un viss ir par brīvu. Un, ja tad vēl jāraud, tad viņi nekad nav dzīvojušas Latvijā. Nopietni! Var paskatīties uz ielas, viņas jau 16 gados stūrē ar ratiņiem, un čaļi ir pasūtīti [tālāk]! Viņas nodrošina sev slinku, nodrošinātu dzīvi!" tā Rūta.

Taču ne Rūta, ne Māris tādu dzīvi negrib. Māris strādā lielā ražotnē, kurā ražo bezalkoholiskos dzērienus. Viņa pārziņā ir noliktavas un preču komplektēšana. “Monstrs, ne rūpnīca! 17 700 darbinieku pa visu valsti!" saka Rūta. No "Brexit" bail nav ne vienam, ne otram. “Nesen man atsūtīja darba devējs vēstuli, jo zina, ka es no Latvijas. Saistībā ar "Brexit", ja vajag palīdzību, konsultācijas, te ir juristi, pie kā griezties. Viņi ir ieinteresēti, lai es te būtu," norāda Māris.

"Te tagad vāc parakstus, ka vajag pretoties "Brexit". Bet man ir vienalga, man ir darbs, es maksāju nodokļus. Jāuztraucas tiem, kas sēž uz pabalstiem. Jā, tiem gan! Un tad beigās briti jau paši lidostās ies pa trešās pasaules valstu vārtiem. Mēs gan joprojām iesim pa Eiropas Savienības vārtiem," pauž Māra.

"Viņiem tu neesi iebraucējs. Ja esi normāls cilvēks, viņi nešķiro, un viņiem nav tā – o, imigrants atbraucis," norāda Māris. Ja nu kas Mārim tiešām pietrūkst, tas ir deju kolektīvs. “Draugi, mana deju kolektīva man pietrūkst. Daba gan nē. Tepat – baudi, skaties.” Savukārt rupjmaize un sieriņš “Kārums” ir nopērkami poļu veikalos. Te ir pat sasaldēta torte “Cielaviņa"," piebilst  Māris.

Rūta atzīst, ka, braucot prom no Latvijas, bija smagi. "Cilvēki, īpaši pēc raidījuma, bija agresīvi un nikni. Aizbraukšana skaistās kā noziegums? Bet es esmu priecīga būt šeit. Ceru, ka man sanāks paceļot un paskatīties pasauli. Jo tad ir pilnīgi cits redzējums!" teica Rūta. Ko Rūta apbrīno? Mūs pašus. “Es tiešām apbrīnoju, mēs jūtamies lieli! Lai gan, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir ārkārtīgi maziņa...” tā Rūta.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti