Ar Ukrainas karogiem pret Krievijas armiju – tā Tokmakas pilsētas iedzīvotāji okupācijas pirmajās dienās uz ielām pauda savu attieksmi, skaļi skandējot: "Tokmaka – tā ir Ukraina!".

Zaporižjes apgabalā ietilpstošo Tokmakas pilsētu, kur pirms kara dzīvoja ap 33 000 iedzīvotāju, Krievijas armija līdz šim nav bombardējusi, taču izmēģina visādus veidus, kā ietekmēt iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas iebrukumu. 

"Cilvēki bija pret. Visa pilsēta bija pret. Mēs katru dienu gājām ar mūsu karogiem. Gājām viņiem klāt ar saucieniem, lai viņi iet prom. Viņi pat it kā iesaistījās diskusijā.

Bet pēc tam, kad mastā pacēla Krievijas karogu, kad savējo cilvēku ielika par pilsētas galvu, kad policijas vadību pārņēma kriminālnoziedznieki, – tieši tajā laikā arī mūsu cilvēki pazuda. Nevis pazuda, bet viņus saņēma ciet. (..) Jo mēs it kā zinām, ka viņi ir dzīvi. Vienu izlaida. Bet par otru es nezinu. Pazuda deputāte, sieviete," stāstīja Tokmakas pilsētas iedzīvotājs Vladimirs.

Vladimiram kopā ar citiem bēgļiem izdevās tikt ārā no pilsētas un aizbēgt uz apgabala centru Zaporižji. No turienes viņš ar mājās palikušajiem radiem un draugiem vēl var sazināties pa telefonu. Gan ļoti īsi, jo okupanti sarunas noklausās.  

"Īsāk sakot, tur ir sācies terors. Cilvēkus ņem ciet. Daudzus ir ieslodzījuši. Bija jārunā ātri, jo nedrīkstēja runāt. Daudzus puišus ieslodzīja. Naktī ielaužas dzīvokļos, visu demolē.

Visu nakti vadāja pa ielām it kā uz nošaušanu. Baidīja. Astoņdesmitgadīgi vecīši ar gaisā paceltām rokām cauru nakti lietū stāv – tās ir šausmas!" stāstīja Vladimirs.

"Bijušo policijas priekšnieku arī teica, ka iemetuši kamerā. To manu draugu, kuru pašu pirmo savāca, tā arī nav atbrīvojuši."

Vladimirs arī zināja sacīt, ka pilsētas ārstiem ar varu liek parakstīt līgumus ar Krievijas Veselības ministriju. "Nu – tad viņi ir piekrituši sadarboties. Tā sanāk. Bet cilvēkiem izdzīvot vajag. Par valūtu – to es vēl nezinu, vai rubļi vai tāpat arī grivnas būs," teica Tokmakas iedzīvotājs.

Jautāts, kas ar pilsētu notiks tālāk, Vladimirs teica: "Es pat nevaru par to domāt. Es negribu domāt, kas tur var notikt... Man ir bail domāt."