Šulcu atbalstīja 409 no 751 Eiropas Parlamenta deputāta. Atbalstītāju vidū bija arī lielākā EP frakcija – Eiropas Tautas partijas – frakcija.
Ar Eiropas Savienības himnu aizsākās jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā plenārsēde Strasbūrā. Tomēr daži eiroskeptiķi, tostarp brits Naidžels Faražs, kurš vada politisko grupu “Eiropa brīvībai un tiešai demokrātijai” (tajā darbosies arī Iveta Grigule), himnas laikā bija pagriezuši muguru, rādot savu negatīvo attieksmi pret apvienoto Eiropu.
Pirmais deputātu darbs bija ievēlēt Parlamenta priekšsēdētāju. Par to atkārtoti kļuva Martins Šulcs no Vācijas. Savā uzrunā viņš solīja cīnīties par lielākām parlamenta pilnvarām.
“Manā iepriekšējā pilnvaru laikā ir izdevies panākt, ka starp institūcijām vairs nav hierarhijas. Kad mani ievēlēja, tas tā vēl bija. Eiropadome skatījās no augšas uz Parlamentu. Komisāri domāja, ka viņi ir vienīgie, kuru viedoklim ir nozīme. Un tagad mēs varam droši pateikt, ka šo unikālo institūciju neviens nespēs apiet apkārt,” sacīja Šulcs.
Zīmīgi, ka tieši demokrātijas trūkums tiek visvairāk pārmests Šulca atkārtotās apstiprināšanas procesā. Gan zaļie, gan komunisti, gan arī konservatīvo grupa to uzskata par politisku provokāciju, jo par Šulca izvirzīšanu bija paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Tādēļ šie politiski spēki uzskatīja, ka viņiem tiek no malas uzspiests par ko balsot. Tam daļēji pievienojas arī eiroparlamentārietis Roberts Zīle.
Sandra Kalniete no Eiropas Tautas partijas, kas atbalsta Šulcu, tomēr uzskata, ka vienošanās ir bijusi pietiekami demokrātiska:
“Protams, šis balsojums par Šulcu kā par EP prezidentu, notiek bez liela entuziasma. Bet es esmu politikā pietiekami ilgi, lai zinātu, ka ļoti reti ir tādas izvēles, kuras var izdarīt un teikt, ka tā ir ļoti laba un pareiza izvēle pēc būtības. Bieži vien izvēle ir starp sliktu un ļoti sliktu.”
Iepriekš Šulcs vēlējās iegūt Eiropas Komisijas (EK) vadītāja posteni, taču pēc ilgām diskusijām un strīdiem tomēr tika panākta vienošanās, ka EK vadītāja amatam virzīs bijušo Luksemburgas premjeru Žanu Klodu Junkeru.
Eiroparlamentāriešu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji - Valdis Dombrovskis, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, Sandra Kalniete (visi – „Vienotība”), Roberts Zīle (VL/TB-LNNK), Andrejs Mamikins ("Saskaņas centrs"), Iveta Grigule (ZZS) un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).
