NATO un Krievijas sanāksme ilga vairākas stundas un noslēdzās vēlāk, nekā bija plānots. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc tās žurnālistiem atzina, ka abu pušu sarunas ir bijušas atklātas un ļoti nopietnas. Citādi nekas īpaši nav mainījies. Gan NATO, gan Krievija palikušas pie saviem uzskatiem visos jautājumos, kuros arī līdz šim abām pusēm ir bijuši atšķirīgi viedokļi.
„Neesam atgriezušies pie parastajām attiecībām, arī praktiska sadarbība neatsāksies,” sacīja Stoltenbergs, piebilstot – par spīti spriedzei, kas valda abu pušu starpā, ir ļoti svarīgi runāt.
Ukrainas krīze, kuras dēļ NATO divus gadus, proti, kopš 2014.gada aprīļa, ir pārtraukusi jebkādu praktisku sadarbību ar Krieviju un uz ilgāku laiku apturēja arī sarunas, ir jautājums, par kuru alianse un Krievija palikusi atšķirīgās pozīcijās.
„Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka esam ļoti atšķirīgos uzskatos par notiekošo Ukrainā un kam par to būtu jāuzņemas atbildība. Daudzas dalībvalstis uzsvēra, ka mēs absolūti nepiekrītam Krievijas centieniem pasniegt notiekošo Ukrainā kā pilsoņu karu. Krievija ir tā, kas destabilizē Austrumukrainu, dodot separātistiem munīciju, naudu, ekipējumu un arī pavēles.
Taču mēs vienojāmies, ka ir ārkārtīgi svarīgi ātri un pilnībā ieviest Minskas vienošanos, panākot uguns pārtraukšanu, visu ieroču izvešanu no teritorijas un ļaut pilnībā teritorijai piekļūt starptautiskajiem novērotājiem.
Protams, tas viss nedrīkst palikt tikai vārdos, tam ir jābūt īstenotam dzīvē, taču Krievijai šeit ir īpaša atbildība, jo tā turpina atbalstīt separātistus Austrumukrainā,” sacīja Stoltenbergs.
NATO ar Krieviju ir runājusi arī par neseno incidentu Baltijas jūrā, kad Krievijas bumbvedēji ļoti izaicinoši zemu un bīstami pārlidoja ASV kuģi, kurš piedalījās mācībās Baltijas jūrā.
„Pēdējos gados NATO ir novērojusi, ka Krievija aizvien mazāk brīdina par savām militārajām aktivitātēm un tajā pašā laikā arvien vairāk tās izvērš gan darbos, gan vārdos.
Tā ir ļoti bīstama kombinācija. NATO pauda Krievijai savas bažas par aizvadītās nedēļas incidentu Baltijas jūrā. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kas mums visiem būtu jādara, lai mūsu militārās aktivitātes padarītu caurspīdīgākas un paredzamākas,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.
NATO un Krievijas sanāksmei līdzi sekoja arī Krievijas mediji, kuri Stoltenbergam prasīja, kādēļ NATO, kas vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, tajā pašā laikā pastiprina savu klātbūtni austrumu teritorijās un Baltijā. „Viss, ko NATO dara, arī Baltijas reģionā, ir samērīgi, tikai un vienīgi aizsardzības nolūkos un pilnā saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām. Tas, ka esam pastiprinājuši savu klātbūtni pie austrumu robežām, ir atbilde uz Krievijas pretlikumīgo Krimas aneksiju un citām darbībām Ukrainā,” skaidroja Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka pagaidām NATO un Krievija nav vienojušās pār nākamās sanāksmes laiku un vietu, bet izteica cerību, ka tāda būs.
Jau pēc sarunām Krievijas sūtnis NATO Aleksandrs Gruško medijiem atzina, ka nedz Krievijas Federācijai, nedz NATO pēc tikšanās labu ziņu nav, un ka nevar būt sarunu par uzticēšanos, kamēr NATO nav samazinājusi savas militārās aktivitātes tuvu Krievijas robežām.
Šī pēc Ukrainas krīzes pirmā tikšanās norisinājās vēstnieku līmenī. Latviju tajā pārstāvēja vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
"NATO valstu vēstnieki demonstrēja tiešām ļoti lielu vienotību gan Ukrainas vērtējumā, gan Minskas procesa vērtējumā, gan arī jautājumos, kas saistās ar tādu uzticības veidošanu, konfliktu novēršanu," LTV "Dienas ziņās" teica Bērziņš, atzīstot, ka milzīgu ieguvumu nav un tos arī nevarēja gaidīt. "Pats tikšanās fakts jau ir zināms ieguvums," teica Latvijas vēstnieks NATO, piebilstot, ka "šī tikšanās nesignalizēja par ātrām, būtiskām izmaiņām".
Arī Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka nekādas būtiskas izmaiņas NATO un Krievijas attiecībās pagaidām nevar gaidīt. Tomēr ir būtiski, ka ir vēl viena platforma sadarbībai. "Runāt ir labāk, nekā šaut."
Kā iepriekš sarunā ar Latvijas Radio atzina Vācijas Māršala fonda eksperts NATO jautājumos Bruno Lete, NATO patlaban ir vairāki iemesli runāt ar Krieviju. Un viens no tiem ir arī vēlme saprast Maskavas nodomus pirms lielās alianses līderu sanāksmes, kas vasarā norisināsies Polijas galvaspilsētā Varšavā un kur attiecības ar Krieviju un NATO spēku paplašināšana Baltijā būs viens no būtiskākajiem jautājumiem.
Lete arī norādīja, ka Krievijas vara nav ieinteresēta labās attiecībās ar NATO, jo ar to var pamatot Krievijas varas dāsnos ieguldījumus bruņojumā un darbības ārpus robežām.
