Plānots, ka abas puses apspriedīs Ukrainas situāciju un arī militāro manevru caurspīdīgumu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs solījis, ka pārrunās arī neseno incidentu Baltijas jūrā, kad Krievijas bumbvedēji vairākkārt zemu pārlidoja ASV kuģim, kurš tobrīd atradās mācībās. Plānota virkne arī citu jautājumu, tostarp situācija Afganistānā un terora draudi.
Sēdē Latviju pārstāvēs vēstnieks NATO Indulis Bērziņš. „No sarunām nevajadzētu gaidīt pārāk daudz, jo Krievijai patlaban ir izdevīgi redzēt aliansi kā ienaidnieku,” intervijā Latvijas Radio saka Vācijas Māršala fonda eksperts NATO jautājumos Bruno Lete.
Viņaprāt, viens no iemesliem, kādēļ NATO šobrīd ir svarīgi runāt ar Krieviju, ir arī vēlme saprast Maskavas nodomus pirms lielās alianses līderu sanāksmes Polijā, kur attiecības ar Krieviju un NATO spēku paplašināšana Baltijā būs viens no būtiskākajiem jautājumiem
Kādēļ, jūsuprāt, NATO tieši tagad ir nolēmusi atgriezties pie sarunām ar Krieviju?
NATO bija arvien pieaugoša izjūta, ka pat tad, ja ir šī spriedze, ar kaimiņu ir jārunā, piemēram, par aizvadītajā nedēļā notikušo incidentu, kad Krievijas lidmašīnas bīstami zemu lidinājās ap ASV militāro kuģi, kas piedalījās mācības Baltijas jūrā. Ļoti tuvu ir arī Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmais NATO samits, kas notiks jau jūlijā, un alianses dalībvalstis grib saprast, kas dzīvo Krievijas nodomos un vai līdz samitam šāds dialogs abu pušu starpā ir iespējams.
Kādu rezultātu no šīm sarunām gaidīt?
Būsim atklāti, par spīti tam, ka ir šāda tikšanās, nekāda atgriešanās pie vecajām attiecībām ar Krieviju nenotiks.
Pirmkārt, sanāksmes līmenis ir nosacīti zems – tiekas tikai vēstnieki, tie nav valstu vadītāji, līdz ar to dalībnieki neko daudz viens otram nevarēs pateikt. Otrkārt, ļoti labi zināms, ka Krievijai nav nekādas intereses runāt ar NATO, abu attiecības ieskaitot, tādēļ ka Krievijai ir izdevīgi redzēt NATO kā ienaidnieku, jo ar to var pamatot Krievijas varas dāsnos ieguldījumus bruņojumā un darbības ārpus robežām. Tieši tādēļ mums nevajadzētu no šīs tikšanās gaidīt pārāk daudz.
Vai, jūsuprāt, šai sanāksmei drīzākajā laikā varētu sekot vēl citas?
Kā jau sacīju, par spīti tam, ka ir šī tikšanās, nenotiks atgriešanās pie vecajām attiecībām, viss vairs nebūs kā parasti. Mēs esam iegājuši jaunā ērā, kur NATO un Krievija vairs nav partneres.
Divus gadu desmitus NATO ir centusies ar Krieviju izveidot labas sadarbības attiecības, taču Krievija nav izrādījusi nekādu interesi, un tagad, manuprāt, NATO ir sapratusi, ka šis laiks ir beidzies.
Abu pušu starpā ir liela militārā spriedze, bieži Krievijas uzvedības dēļ, kad daudz kas notiek absolūti negaidīti. Lai novērstu iespējamus incidentus, pat tad, ja tev nepatīk tavs kaimiņš, tev ar viņu vismaz ir jāspēj sarunāties. Ir jāatstāj atvērti komunikācijas kanāli gadījumā, ja notiek krīze. Domāju, ka nākotnē NATO un Krievijas starpā būs vairāk šādu tikšanos, taču, vai tās notiks bieži, to nevaru prognozēt, drīzāk tās, manuprāt, būs retas. Nedomāju arī, ka tās satura ziņā būs dziļas un pamatīgas. Taču tiešām domāju, ka šī nebūs pēdējā tikšanās, jo ir vajadzīgs vismaz kāds saziņas kanāls.
Viens no galvenajiem NATO un Krievijas sarunu tematiem būs situācija Ukrainā. Zināms, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā slēgtā vienošanās par konflikta risinājumu nav pildīta. Kādu jūs redzat šo ainu, kas tagad notiek Ukrainā, un ko šajā ziņā gaidīt?
Minskas vienošanās tiešām nav perfekta. Visi to zina. Taču pagaidām tā ir vienīgā lieta, kas mums ir, un abas puses to arī saprot. Taču atkal - Krievijas rīcības dēļ Donbasā viss ir sarežģījies. Minskas līguma būtība ir panākt mieru un stabilitāti Ukrainā, taču tas nepavisam nesaskan ar Krievijas interesēm. Maskavai ir vajadzīga nemierīga, nestabila Ukraina. Pat tad, ja panāks diplomātisku vienošanos, nedomāju, ka uz vietas, realitātē kas mainīsies. Krievija turpinās turēt savas pozīcijas Luhanskas, Doņeckas reģionā. Nedomāju, ka Krievija būs gatava Ukrainai atdot Krimu. Pat tad, ja NATO un Krievija runās par Minskas vienošanos, nedomāju, ka realitātē redzēsim būtisku progresu.
Vēl pirms šīm sarunām īpaši ASV un, protams, arī mūsu reģiona medijus satricināja ziņas, ka Krievijas bumbvedēji ļoti izaicinoši zemu un bīstami pārlidojuši ASV kuģi, kurš piedalījās mācībās Baltijas jūrā. Tam sekoja ASV un NATO kritika, bet liela skandāla nebija, lai gan daudzi pat gaidīja, ka pēc tādas rīcības NATO atcels sarunas ar Krieviju. Taču tā nenotika. Kādēļ? Vai alianse savaldījās apzināti, domājot par to, ka tomēr nevēlas zaudēt šodien gaidāmās sarunu iespējas ar Krieviju?
Tā tiešām no Krievijas puses bija ārkārtīgi bīstama rīcība, un mēs esam pieredzējuši, ka tas var novest pie ļoti dramatiskiem notikumiem, gluži kā novembrī, kad Krievijas lidmašīnu notrieca Turcijas militārie spēki. Manuprāt, pirmkārt, ASV gluži vienkārši nevēlējās atkārtot šādu incidentu. Vašingtona būtu ļoti piesardzīga īstenot kādu ļoti agresīvu militāru rīcību pret Krieviju.
Otrkārt, ASV kuģis, kas atradās Baltijas jūrā, nevienu brīdi nebija briesmās, jo nebija pazīmju, ka Krievijas lidmašīnas tiešām būtu gatavojušās tam uzbrukt, tāpēc no ASV militāro spēku puses tā bija ļoti labi izsvērta rīcība – nešaut uz krievu lidmašīnām.
Treškārt, es tiešām piekrītu jūsu domai, ka ASV nevēlējās saasināt diplomātisko spriedzi attiecībās ar Krieviju pirms šīs tikšanās.
