Ukraina vērsusies pie nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām ar aicinājumu palīdzēt risināt drošības krīzi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja: „Ukrainas Ārlietu ministrija lūdza ANO Drošības padomi nekavējoties rīkot konsultācijas saskaņā ar Budapeštas memoranda 6. pantu. Mēs pieprasām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) novērst provokācijas un tālāku eskalāciju. Ir arī rosināts sasaukt tā dēvētā Normandijas formāta ārkārtas samitu.”
Zelenskis notikumus pārrunājis ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Ukrainas līderim ieplānota saruna arī ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu.
Discussed the events of the last hours with @POTUS. We begin the meeting of the National Security and Defense Council. A conversation with @BorisJohnson is also planned.
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) February 21, 2022
Lielbritānijas premjers agrā otrdienas rītā sasauca valdības ārkārtas sēdi, lai apspriestu jaunākos notikumus saistībā ar Ukrainu. Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa tviterī pavēstīja, ka Lielbritānija otrdien nāks klajā ar jaunām sankcijām pret Krieviju. Tāpat Lielbritānija vērtēs iespējas arī turpmāk sniegt atbalstu Ukrainas aizsardzībai, paziņoja Džonsons.
Baltais nams jau paziņojis, ka ar sankcijām vērsīsies pret Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātajām republikām.
ASV prezidents Džo Baidens izdos rīkojumu, ar kuru aizliegs ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus, pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
ASV arīdzan plāno ieviest jaunas sankcijas tieši pret Krieviju.
Vašingtonas vēstniece Linda Tomasa-Grīnfīlda ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē nosodījusi Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu. Viņa sacīja, ka Putins ir "saplēsis Minskas vienošanos gabalos". Vašingtona netic, ka "viņš pie tā apstāsies", ziņo aģentūra "Reuters".
Sanāksmē vēstniece arī norādīja, ka ASV noteiks sankcijas Krievijai Ukrainas krīzes dēļ. Par pasākumiem tiks ziņots otrdien. Uzbrukums Ukrainai esot uzbrukums katras ANO dalībvalsts suverenitātei. Grīnfīlda Krievijas lēmumu par abu separātistu kontrolēto reģionu neatkarības atzīšanu un armijas nosūtīšanu nodēvēja par mēģinājumu radīt ieganstu turpmākam iebrukumam. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons vēl pirms ANO Drošības padomes sēdes aicināja Eiropas Savienību vienoties par jaunām mērķētām sankcijām pret Krieviju. Putina lēmumu arī nosodīja visu Rietumvalstu līderi, tai skaitā Vācijas kanclers Olafs Šolcs un ASV prezidents Džo Baidens, kā arī NATO, Eiropas Komisijas un Eiropadomes vadītāji.
ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādījis, ka atzīšana ir paredzama un nosodāma. ASV to nosoda visstingrākajā iespējamajā veidā.
Russia’s move to recognize the “independence” of so-called republics controlled by its own proxies is a predictable, shameful act. We condemn them in the strongest possible terms and #StandWithUkraine, as I told Foreign Minister @DmytroKuleba tonight.
— Secretary Antony Blinken (@SecBlinken) February 22, 2022
Par sankcijām pret Krieviju paziņojusi arī Kanāda. Šīs valsts ārlietu ministre Melānija Žolī nosodījusi Krievijas prezidenta lēmumu atzīt Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", nodēvējot to par "nopietnu draudu reģiona drošībai un stabilitātei".
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsver, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un Minskas vienošanos par pamieru.
"Eiropas Savienība ar tās partneriem reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, paužot solidaritāti Ukrainai," vēsta EK prezidente.
The recognition of the two separatist territories in #Ukraine is a blatant violation of international law, the territorial integrity of Ukraine and the #Minsk agreements.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) February 21, 2022
The EU and its partners will react with unity, firmness and with determination in solidarity with Ukraine.
Polijas premjers Mateušs Moraveckis aicina steidzami sasaukt Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmi, lai lemtu par tūlītējām sankcijām pret Krieviju.
“Tā ir vienīgā valoda, ko saprot Putins,” norāda Moraveckis.
1/2 Recognition of two self-proclaimed 'republics' amounts to rejection of dialogue and blatant violation of international law. It is an act of aggression against Ukraine that must be met with unequivocal response & immediate sanctions. It is the only language Putin understands.
— Mateusz Morawiecki (@MorawieckiM) February 21, 2022
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsver, ka Donecka un Luhanska ir Ukrainas sastāvdaļas.
“Maskava turpina uzkurināt konfliktu Ukrainas austrumos, nodrošinot finansiālo un militāro atbalstu separātistiem. Tā arīdzan mēģina radīt ieganstu, lai atkal iebruktu Ukrainā,” norāda Stoltenbergs.
Krievijas neatkarīgais militāri politiskais analītiķis Jurijs Fjodorovs sarunā ar raidstaciju “Svoboda” secina, ka Putins ar šo rīkojumu ir pārkāpis “sarkano līniju”.
“Tagad liela nozīme būs jautājumam: kādās robežās Kremlis ir atzinis šos veidojumus? Pašas “republikas” pretendē uz visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Un ja Krievija nolems viņus atbalstīt, tad karš ar Ukrainu ir neizbēgams, jo viņi ar spēku mēģinās atņemt Ukrainai šīs zemes, bet Maskava nodrošinās visu nepieciešamo militāro palīdzību,” norāda Fjodorovs.
“Kara iznākumu neviens nevar prognozēt. To noteiks ne tikai spēku samērs, bet arī karavīru un virsnieku gatavība nogalināt un pašiem iet bojā. Ukrainas armija aizstāv savu zemi, savas mājas, savas ģimenes. Bet ko aizstāv Krievijas armija?”
Fjodorovs norāda: pat ja Krievijai izdotos okupēt vairākus Ukrainas apgabalus, būtu vajadzīgi simtiem tūkstošu karavīru un policistu, lai pēc tam noturētu tos savā kontrolē.
“Šausmīgākais ir tas, ka Ukrainas, Krievijas, Eiropas un, iespējams, visas pasaules dzīvības un nāves jautājumus izlems viens cilvēks, kurš, manuprāt, vienlaikus sirgst gan ar vajāšanas māniju, gan ar lielummāniju,” secina Fjodorovs.
