22 miljonu iedzīvotāju lielajā salu valstī Šrilankā jau vairākus gadus pie varas ir brāļi Radžapaksas. Šī gada maijā prezidenta Gotabajas Radžapaksas brālis Mahinda Radžapaksa atkāpās no amata protestu dēļ. Šrilankieši vairākus mēnešus izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību par regulārajiem elektrības padeves pārtraukumiem, kā arī par pārtikas, degvielas un medikamentu trūkumu.
Ekonomiskajai krīzei ir vairāki iemesli – korupcija, valsts pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību un Covid-19 pandēmijas sekas.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādījis, ka Šrilankas krīzi padziļinājis arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Viņš aicinājis Šrilankas valdību strādāt ātri un meklēt efektīvus risinājumus, lai atjaunotu ekonomisko stabilitāti.
ASV Valsts sekretārs Blinkens norādīja: “Mēs šobrīd redzam tūkstošiem cilvēku, kuri cīnās par atbildības uzņemšanos, par atklātību, par labāku nākotni. Es gribētu uzsvērt to, ka Šrilankas premjerministrs vēlējās atkāpties tad, kad visas partijas piekristu veidot jaunu parlamentu. Mēs arī esam saņēmuši ziņu no Šrilankas parlamenta spīkera par prezidenta plānu atkāpties no amata 13. jūlijā. Mēs tam visam sekojam līdzi. Mēs vēlamies aicināt Šrilankas parlamentu risināt situāciju ar apņemšanos uzlabot valsts stāvokli, nevis darīt to kādas politiskās partijas labā.”
Šrilankas finansiālais stāvoklis pašlaik ir sliktākais pēdējo 70 gadu laikā.
Šrilankas ārvalstu valūtas rezerves ir gandrīz izsīkušas, tāpēc nav iespējams samaksāt par svarīgākajām importa precēm. Lai gan bija manāmi valdības centieni atvieglot krīzi, piemēram, ieviešot četru darba dienu nedēļu, valsts tomēr tika pasludināta par maksātnespējīgu.
Šrilankieši ir spiesti stāvēt garās rindās, lai nopirktu pārtiku, medikamentus un degvielu; strauji pieaug cenas un degvielas trūkuma dēļ pacienti nevar nokļūt slimnīcās.
Prezidenta Gotabajas Radžapaksas atkāpšanās lēmumu veicināja desmitiem tūkstošu protestētāju ielaušanās viņa rezidencē valsts galvaspilsētā Kolombo. Rezidences apsardze centās apturēt protestētājus, taču tas neizdevās. Sociālajos medijos publicēti attēli un video, kuros redzams, ka Šrilankas iedzīvotāji izmanto rezidences sporta zāli, peldbaseinu un uzturas rezidences telpās.
Kāds protestētājs stāstīja, ka ielaušanās bijusi nepieciešama, lai panāktu pārmaiņas valstī. Viņš pauda: “Cilvēki ir pieprasījuši prezidentam atkāpties ar cieņu, mēs to esam pieprasījuši neskaitāmas reizes. Cilvēki ir sapratuši, ka, ja mēs fiziski nepiespiedīsim viņu aiziet, viņš nekad to nedarīs. Personīgi es būšu apmierināts tad, kad būs jaunas vēlēšanas. Es ceru, ka cilvēki balsos par principiem, morāli un ideāliem, par kuriem kandidāts iestājas, nevis par kandidāta personību.”
Eksperti prognozējuši, ka parlamenta spīkers Mahinda Abeivardena uzņemsies pagaidu valdības vadītāja pienākumus līdz brīdim, kad tiks ievēlēts nākamais prezidents. Jaunā prezidenta vēlēšanas paredzētas 20. jūlijā. Tās, visticamāk, pieliks punktu Radžapaksu politiskās dinastijas valdīšanai.
Izdevuma „Tamil Guardian” galvenais redaktors Tusijans Nandakumars norādīja, ka Šrilankai ir nepieciešamas lielas, revolucionāras pārmaiņas, lai situācija stabilizētos: “Šrilankas līderiem politiskajā hierarhijā būtu jāuzņemas atbildība un mums būtu jāredz jauns Šrilankas politiskās pārstāvniecības vilnis no visas valsts. Tām noteikti jābūt revolucionārām pārmaiņām. Ir vajadzīgs kaut kas tiešām milzīgs. Nākamie soļi būtu atbrīvoties no parlamenta deputātiem, kuri ir līdzdarbojušies dažādos noziegumos. Vēlēšanās jāievēlē pavisam citi, jauni līderi. Un, protams, jāsāk risināt jau iesakņojušās problēmas Šrilankā. Ir svarīgi nodot varu atbildīgiem līderiem, uz kuriem cilvēki var paļauties.“
Šrilankas parlamentam būs jāievēlē nākamais prezidents no pašu likumdevēju vidus. Uz prezidenta amatu plāno kandidēt galvenais opozīcijas līderis Sadžits Premadasa.
Viņš atzinis, ka pašreizējai krīzei nav ātru risinājumu un būs nepieciešami četri, pieci gadi, lai valstī varētu atjaunot ekonomisko stabilitāti.
Tomēr protestētāji visus pašreizējā parlamenta deputātus uzskata par līdzatbildīgiem krīzē un pieprasa jaunu sākumu ar pavisam citiem likumdevējiem.
