Grieķu izvēlei uzmanīgi seko starptautiskā sabiedrība un īpaši starptautiskie aizdevēji - Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka un arī Starptautiskais Valūtas fonds, ko grieķi sauc par "troiku". Šīs trijotnes bailes saistītas ar potenciālo vēlēšanu uzvarētāju - kreisi radikālo partiju apvienību „Syriza”. Tā sola apturēt striktos taupības pasākumus un pieprasīt norakstīt daļu Grieķijas parāda, kas šobrīd sastāda 175% no valsts IKP.
Kā liecina politiskās aptaujas, „Syriza” varētu savākt aptuveni 30% balsu, par dažiem procentiem apsteidzot līdzšinējā premjera partiju "Jaunā demokrātija", kas pēdējos trīs gadus esot sekojusi aizdevēju norādījumiem budžeta samazināšanā.
Vienkāršojot grieķu politisko izvēli, tā ir starp stabilitāti, kas bāzēta uz sāpīgajiem taupības pasākumiem, un solījumiem pārtraukt taupību, kas izskan no iepriekš pie varas nebijušas partijas.
Šajā ziņā Grieķija varētu ar savu piemēru sniegt atbildi uz jautājumu, vai ir iespējams jebkāds cits ekonomikas atjaunošanas ceļš, kas būtu atšķirīgs no taupības.
Šīs ir Grieķijai izšķirošas vēlēšanas, jo nav skaidrs, kā šī valsts risinās 240 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma problēmu un vai spēs noturēties eirozonā.
Tāpat vēlēšanu dēļ nav pabeigta kārtējā Grieķijas progresa novērtēšanas programma, līdz ar to valsts aizvien nav saņēmusi decembrī gaidītos 7,2 miljardus eiro. Turklāt esošā Grieķijas aizdevumu programma tiks pabeigta 28.februārī. Izskanējušas ziņas ka pirmdien tiks apsvērts, vai šī programma tiks pagarināta.
Pēc iecirkņu slēgšanas pēc plkst.19 tiks pārraidīti arī aptauju dati. Savukārt plkst.21.30 būs zināmi pirmie oficiālie balsu skaitīšanas dati.
