Tiesa ir apturējusi Katalonijas neatkarības deklarācijas juridisko spēku vismaz uz laiku, kamēr tiesa izskatīs Spānijas valdības apelāciju.
Tikmēr no amata atceltais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons otrdien ir Briselē, kur sniedz preses konferenci. Iepriekš izkanēja ziņas, ka Pudždemons varētu prasīt Beļģijā politisko patvērumu. Preses konferencē gan Pudždemons šādu varbūtību noliedza, sakot, "es neatrodos šeit, lai prasītu politisko patvērumu".
Ziņots, ka pirmdien, 30. oktobrī, Spānijas valdība pārņēma kontroli pār varasiestādēm Katalonijas reģionā. No amatiem atcelti Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons un pārējie reģiona līderi, no kuriem gan daļa grasās veikt savus pienākumus. Izziņotas arī pirmstermiņa vēlēšanās, kas šajā reģionā plānotas 21. decembrī.
Jau ziņots, ka piektdien ar stundas starpību vispirms Katalonijas reģionālais parlaments Barselonā nobalsoja par neatkarību no Spānijas un pēc tam Madridē Spānijas Senāts spēra bezprecedenta soli - nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Tā ir pirmā reize valsts demokrātiskajā vēsturē, kad Madride tieši pārņem varu pār autonomu reģionu. Svētdien, 29. oktobrī, Barselonā tūkstošiem cilvēku pauda atbalstu Katalonijas palikšanai Spānijas sastāvā, tomēr daudzi arī neslēpj savu sajūsmu par neatkarības no Spānijas pasludināšanu.
Krīze sākās pēc 1.oktobrī Katalonijā notikušā referenduma, kur 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tiesa, referendumā piedalījās tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Referendumu Spānijas konstitucionālā tiesa un arī centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
