Izziņotas arī pirmstermiņa vēlēšanās, kas šajā reģionā plānotas 21. decembrī. Tomēr vairāki no katalāņu politiķiem brīdinājuši, ka savus darba pienākumus turpinās pildīt kā līdz šim. Uz ko Spānijas varasiestādes draudējušas šīs personas arestēt.
Tāpat prokuratūra ir gatava un apsver arī kriminālapsūdzību izvirzīšanu visiem, kas piedalījušies Katalonijas neatkarības pasludināšanā. Ja Katalonijas līderim tādas tiks izvirzītas, Beļģijas imigrācijas ministrs Teo Frankens paudis viedokli, ka Pudždemonam varētu tikt piešķirts politiskais patvērums. Katalonijas parlaments pagājušonedēļ piektdien pasludināja neatkarību.
Neilgi pēc tam Spānijas Senāts atbalstīja premjerministra Marjano Rahoja ierosinājumus, kam par pamatu ir konstitūcijas 155. pants. Tas paredz reģiona autonomijas apturēšanu un Madrides tiešās kontroles atjaunošanu.
Baltijas valstis atbalsta Spānijas vienotību
Gan Lietuva, gan Igaunija pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas paudušas atbalstu Spānijas vienotībai. Abas Latvijas kaimiņvalstis paudušas, ka Spānijas valdībai nepieciešams meklēt konstruktīvu dialogu un konstitucionālu situācijas risinājumu.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs paudis, ka Katalonijas krīze risināma dialoga ceļā, nepieļaujot nekārtības un upurus. Viņš norādījis, ka Lietuvu un Spāniju vieno draudzīgas attiecības, un Dienvideiropas valsts ir svarīgs Lietuvas partneris.
Arī Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņojis, ka Igaunija atbalsta vienotu Spāniju. Viņš paudis, ka Spānija ir demokrātiska valsts, kas balstās likuma varā. Pēc Ratasa teiktā, Katalonijas krīze ir Spānijas iekšējā lieta, kas jārisina, ņemot vērā konstitūciju un citus likumus. Igaunijas premjers atgādināja, ka Katalonijas referendums, kā arī neatkarības pasludināšana neatbilst Spānijas konstitūcijai.
Arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacījis, ka Katalonijas jautājums risināms Spānijas konstitūcijas un likumu ietvaros.
Jau ziņots, ka ar stundas starpību vispirms Katalonijas reģionālais parlaments Barselonā nobalsoja par neatkarību no Spānijas un pēc tam Madridē Spānijas Senāts spēra bezprecedenta soli - nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Tā ir pirmā reize valsts demokrātiskajā vēsturē, kad Madride tieši pārņem varu pār autonomu reģionu. Svētdien, 29. oktobrī, Barselonā tūkstošiem cilvēku pauda atbalstu Katalonijas palikšanai Spānijas sastāvā, tomēr daudzi arī neslēpj savu sajūsmu par neatkarības no Spānijas pasludināšanu.
Krīze sākās pēc 1.oktobrī Katalonijā notikušā referenduma, kur 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tiesa, referendumā piedalījās tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Referendumu Spānijas konstitucionālā tiesa un arī centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
