Panorāma

Gājienā atbalsta baltkrievu cīņu par savām tiesībām

Panorāma

Panorāma

E. Pulkinens: Obligātais dienests – valstu dzīvības apdrošināšana

Somijas pārstāvis: Obligātais militārais dienests ir mazu valstu dzīvības apdrošināšana

"Obligātais militārais dienests ir bijis Somijas nacionālās aizsardzības stūrakmens, un tikai tā mēs esam varējuši audzēt mūsu militārās spējas," intervijā Latvijas Televīzijai saka Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Esa Pulkinens. Somija ir piemērs, uz ko patlaban raugās Latvijas amatpersonas, domājot par obligātā dienesta atjaunošanu Latvijā.

Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Esu Pulkinenu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.

Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Esa Pulkinens

Ina Strazdiņa: Jūs esat šeit, Latvijā, lai runātu par vienu no šobrīd mums ļoti aktuāliem jautājumiem, proti, iespējamo obligāto militāro dienestu. Somijā tas darbojas jau daudzus gadus. Vai jūs ieteiktu to veidot arī šeit?

Esa Pulkinens: Ja es atbildētu kā tipisks soms, tad atbilde būtu vienā vārdā – jā! Mums obligātais militārais dienests, kopš mēs ieguvām neatkarību, bijis Somijas nacionālās aizsardzības stūrakmens, un tikai tā mēs varam audzēt mūsu militārās atturēšanas spējas.

Mēs par to varējām pārliecināties jau Otrā pasaules kara laikā. Tas darbojās izcili. Un mēs neesam redzējuši vajadzību to mainīt. Un otra labā lieta – tas tiešām ir devis lielu ieguldījumu cilvēku gribā aizstāvēt savu zemi, ko parāda arī ģimenes, kurās aug dēli. Tās atbalsta obligāto militāro dienestu.

Somijā jauniesaucamajiem ir jābūt sasniegušiem 18 gadu vecumu?

Jā, tieši tā. Parasti dienests ilgst no 6 līdz 12 mēnešiem, un iesaukti tiek cilvēki, kas ir sasnieguši 18 gadu, biežāk gan 19 gadu vecumu. Pirms viņi sāk darba dzīvi vai mācības augstskolā, ir militārais dienests. Bet, tā kā esam demokrātiska valsts, ir iespējams arī alternatīvais dienests. Tas ir tik ilgs, cik ilgākais parastais militārais dienests. To parasti izvēlas jaunieši, kas nevēlas dienēt, piemēram, ētisku apsvērumu dēļ.

Taču alternatīvais dienests nav izpelnījies lielu popularitāti jauniešu vidū, to izvēlas neliels procents. Alternatīvajā dienestā jaunieši apgūst iemaņas visaptverošai drošībai sabiedrības labā. Taču tas nav tādā līmenī kā parastais dienests. Bet ļoti svarīgi, ka vispār ir šī izvēle.

Ja kāds tomēr vēlas uzreiz sākt studijas augstskolā, piemēram, ir mākslinieks, pianists. Kas notiek šādos gadījumos?

Šobrīd tendence ir tāda, ka mēs arvien vairāk cenšamies respektēt cilvēku prasmes un kompetences. Piemēram, ja kāds ļoti labi pieprot datorzinības vai kādam ir mediju prasmes, vai kādas fiziskas specifikācijas, mēs cenšamies to ņemt vērā.

Bet armijā ir arī izaugsmes iespējas, iespēja pieaugt. Ja kādam jau ir universitātes pieredze, tad mēs varam noteiktos gadījumos arī saīsināt dienestu. Bet principā tomēr visi ir vienādi, vai esi students, vai ne, zināmās reizēs tas var palīdzēt, bet kopumā apmācības būs vienādas.

Tomēr pirms dažiem gadiem Somijā izraisījās diskusijas, vai obligātais dienests ir vajadzīgs. Kas notika?

Kā jau teicu, esam demokrātiska valsts. Un dažādi viedokļi pastāv arī šodien. Bet tagad vairāk diskusijas ir par to, cik vienlīdzīgas šajā situācijā ir sievietes un vīrieši. Mums parlamentā ir obligātā militārā dienesta komiteja, kas visu ir izvērtējusi un nākusi pie secinājuma, ka pagaidām nekas nav jāmaina. Dienests pagaidām paliek obligāts tikai vīriešiem.

Taču jaunums būs tāds, ka aicinājums pievienoties armijai notiks divās kārtās – vispirms, kad jaunieši būs vidusskolas vecumā – 15, 16, 17 gadus veci, un tas būs gan puišiem, gan meitenēm. Bet tas nozīmēs, ka šajā gadījumā jaunieši vienkārši tiks informēti, kas vispār ir armija un ko tā var dot. Un otrajā kārtā – kad jau būs iesaukums, kurā arī izšķirsies, kādu tieši virzienu armijā ieņemt, tomēr primāri attieksies tikai uz vīriešiem, bet sievietes varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā. Mēs ejam tajā virzienā, lai abiem dzimumiem būtu vienādas iespējas.

Taču jautājums par obligātā dienesta pilnīgu atcelšanu nekad nav bijis dienaskārtībā. Varbūt kādu reizi kāda politiskā partija kaut ko ir ieminējusies, taču kopējā nostāja ir tāda, ka tikai un vienīgi ar profesionālu armiju mēs nevarētu nodrošināt savu militāro aizsardzību.

Somijas armijas karavīri

Jūsuprāt, vai Latvijā, kur mums patlaban ir tikai profesionālā armija, mēs esam militāri salīdzinoši vājāki par kaimiņiem?

Būdams no malas, es, protams, nevaru novērtēt jūsu spējas. Bet tas, ko esmu redzējis Latvijā, – jums ir liela griba aizstāvēt jūsu zemi, un diskusijas par obligāto militāru dienestu arī ir labs indikators tam. Protams, tas būs atkarīgs no politiskās izvēles. Taču, pat būdamas NATO dalībvalstis, mēs esam atbildīgas par savu aizsardzību. Un tad nāk alianse un sniedz atbalstu. Un tas ir tas, ko es jūtu un redzu diskusijās šeit, Latvijā, arī Igaunijā.

Zviedrijā pirms vairāk nekā 20 gadiem atcēla obligāto militāro dienestu, bet tagad tas atkal ir atjaunots. Man šķiet, ka mazām valstīm tā ir laba dzīvības apdrošināšanas polise. Tas neprasa tik lielas izmaksas. Un tam ir daudz pozitīvu seku.

Protams, kādu laiku, esot dienestā, jaunie vīrieši un dažkārt arī sievietes ir ārpus darba tirgus vai universitātēm un citām skolām. Taču dienests tik un tā ir laba investīcija. Jo arī armijā mācās un apgūst zināšanas, kas vēlāk var noderēt studiju procesā, darbā, dzīvē. Tāpēc es no sirds atbalstītu obligāto militāro dienestu Latvijā, ko, starp citu, jūs jau šeit esat pieredzējuši.

Kad Krievija sāka uzbrukumu Ukrainai, vai jūsu cilvēkos radās sajūta, ka arī Somija varētu tikt ierauta karā?

Tas ir labs jautājums, uz kuru es nevarēšu sniegt ļoti labu atbildi. Bet domāju, ka ir divas dažādas dimensijas. Kad Krievija iebruka Ukrainā, lielākā daļa somu, mani ieskaitot, domāja, ka Ukraina ir kā Somija 1939. gadā, kad Staļina karaspēks iebruka Somijā un kad tā viena pati cīnījās pret milzīgu ienaidnieku.

Šodien tas patiešām ir ļoti dziļi somu sirdīs un prātos. Mūsu vēsturiskās pieredzes dēļ mēs ļoti esam Ukrainas un ukraiņu pusē.

Cik stipra un droša patlaban ir jūsu robeža ar Krieviju?

1300 kilometru garā robeža ir tikpat mierīga un klusa, kāda tā ir bijusi līdz šim. Tiesa, ar vienu izņēmumu 2015. gadā, kad krievi spieda pāri tai pārvietoties nelegālos imigrantus, kas bija problēma Somijai un Norvēģijai. Bet tagad viss ir mierīgi.

Mūsu robežsargi, kas ļoti profesionāli dara savu darbu, tiek galā arī ar krievu spiegiem, kas nozīmē, ka arī no Krievijas puses ir pamatīga kontrole.

Mēs pagaidām robežu tuvumā neesam novērojuši nekādus negaidītus manevrus, kustības, un, protams, to jūs labi zināt arī šeit, Latvijā, šī Krievijas daļa ir teju tukša, jo karavīri lielākoties ir pārvietoti uz Ukrainu. Kas vēlreiz apliecina, ka mēs Krieviju neapdraudam un ka viņiem, tā sakot, ir šī greznība visus karavīrus pārvietot uz Ukrainu, kas, protams, ir briesmīgi.

Un, lai gan tagad robežas ir mierīgas, tomēr man jāsaka, cilvēki, kas dzīvo tuvu robežai ar Krieviju, ik pa laikam ir nobažījušies par to, kas varētu notikt nākotnē. Taču mūsu dalība NATO stiprinās mūsu aizsardzību, un tam būs arī ietekme uz mūsu cilvēku sirdi un prātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt