Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš to nosauca par vēsturisku notikumu.
“Šī ir laba diena laikā, kas ir kritisks mūsu drošībai. Paldies par Somijas un Zviedrijas pieteikumu iesniegšanu, lai kļūtu par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm. Katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu, un arī jūs abas esat izdarījušas savu izvēli, sekojot demokrātijas procesiem," sacīja Stoltenbergs.
Viņš arī norādīja, ka dalībvalstis piekrīt NATO paplašināšanās nepieciešamībai: "Un mēs visi esam vienisprātis, ka mums ir jāturas kopā. Mēs visi esam vienisprātis, ka šis ir vēsturisks brīdis, kuru mēs visi pieredzam.”
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Šonedēļ Zviedrija parakstīja pieteikumu dalībai NATO, dalību aliansē atbalstīja arī Somijas parlaments.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.
Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.