Šāds balsojuma rezultāts faktiski izbeidz piecus mēnešus ilgušo politisko strupceļu, kurā Vācija atradās kopš septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām. Šāds iznākums paver Merkelei ceļu uz ceturto pilnvaru termiņu.
Taču politiķei ir jārēķinās ar spēcīgu opozīciju, kurā paliks partija „Alternatīva Vācijai”, kas iebilst pret migrāciju.
Angela Merkele Vācijas kancleres amatā ir bijusi jau 12 gadu un, kļūstot par jaunās koalīcijas vadītāju, būs viena no ilgāk valdības vadītāja amatā esošajiem politiķiem Eiropā.
Koalīcijas veidošanu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas iekšējā referendumā atbalstīja 66% balsotāju, bet 33% bija pret. Balsu skaitīšana partijas mītnē ilga vēl svētdienas naktī. Sociāldemokrātu nostāja pirms partijas referenduma iepriekš nebija skaidra iekšējo nesaskaņu dēļ - partijas valdība atbalstīja koalīciju, pret ko iebilda radikālais jaunatnes spārns.
Merkeles vadītie kristīgie demokrāti kongresa balsojumā jau iepriekš pauda pārliecinošu atbalstu koalīcijas līgumam ar sociāldemokrātiem. Vienošanās par jauno valdību bija panākta ceturtdien, 8. februārī, tomēr jaunajai koalīcijai vēl vajadzēja partiju biedru piekrišanu.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvoja politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrita koalīcijas sarunu sākšanai ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc tā dēvētās “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
