Viņš skaidroja, ka eiroskeptiķi nav vienoti un monolīti, tos var iedalīt vairākās grupās.
Viens eiroskeptiķu tips ir noliedzēji, kas noliedz valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) vai kādā no ES institūcijām, piemēram, boikotē EP vēlēšanas. Ir revizionisti, kuri grib pavērst atpakaļ valsts integrāciju ES un nodot vairāk pilnvaru valsts valdībai. Un ir arī eiroskeptiķi – minimālisti, kuri vēlas saglabāt pašreizējo situāciju, bet nevēlas padziļināt eirointegrāciju.
Ir arī eiroskeptiķi, kas atbalsta integrāciju „maziem soļiem”, ir reformisti, kas atbalsta konstruktīvas reformas, bet aizvien ir skeptiski atsevišķos jautājumos, un ir maksimālisti, kuri vēlas vairāk integrācijas, paplašināšanas, taču ir skepse kādā noteiktā jomā.
Līdz ar to eiroskeptiķi nav kopums, nevienā ES valstī nav „eiroskeptiķu vispār”, ir dažādi tipi, skaidroja Skudra.
Viņš pieļāva, ka nākamajā EP var izveidoties jaunas politiskas grupas, pārgrupējoties galēji kreisajiem vai nacionālistiem un populistiem, kas neveidos vienotu grupu, bet, ņemot vērā atšķirības pozīcijās, sadalīsies vairākās grupās. Viņš arī norādīa, ka eiroskeptiķu vienotā grupa ir maz ticama.
Savukārt radikālāku spēku ietekme nākamajā Eiroparlamentā varētu pieaugt, ja tiem būs koalīcijas partneri, ja tie spēs savstarpēji vienoties, ja būs līderu grupa. Tad var izrādīties, ka daļa – konservatīvas un liberālas partijas - būs gatavas sadarboties ar radikālākiem spēkiem kādos jautājumus ar kādiem nosacījumiem. „Padzīvosim, pagaidīsim līdz augustam-septembrim, lai redzētu, kas ar viņiem būs,” sacīja Skudra.
„Būtu nepareizi domāt, ka kreiso spārnu par katru cenu centīsies izolēt,” norādīja eksperts.
Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā notiek 24.maijā, bet dažas ES valstīs vēlētāji jau izdarījuši savu izvēli, Rezultātus visā ES paziņos naktī uz pirmdienu, kas slēgs pēdējo iecirkni Itālijā.
