Tikmēr gan Eiropas Savienības, gan paši britu politiķi aicinājuši arī Lielbritānijas valdību nākt klajā ar skaidru redzējumu par to, kā plānots virzīt “Brexit” sarunu procesu.
Pirmo referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas Skotija sarīkoja 2014.gadā. Toreiz izstāšanās atbalstītāji cieta sakāvi, zaudējot Lielbritānijas vienotības aizstāvjiem par aptuveni 10 procentpunktiem.
Divus gadus vēlāk, šī gada 23.jūnijā, pati Lielbritānija sarīkoja referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, taču Skotijas iedzīvotāji šādu iniciatīvu neatbalstīja. Pēc “Brexit” balsojuma Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena paziņoja, ka Skotija joprojām vēlētos palikt Eiropas Savienībā, tāpēc nav izslēgta vēl viena neatkarības referenduma rīkošana.
Tagad Nikola Stērdžena paziņojusi, ka uzsāks vēsturē lielāko politisko diskusiju kampaņu, lai noskaidrotu, vai šādam referendumam būtu jānotiek.
Skotijas valdības vadītāja norādījusi, ka pēc “Brexit” balsojuma Lielbritānijā ir notikušas ievērojamas seismiskās pārmaiņas un arī gaidāmā ilgstošā konservatīvās partijas atrašanās pie varas mudina uz nepieciešamību diskutēt par reģiona nākotni. Stērdžena vēlas nodrošināt, ka tiek uzklausīts visu skotu viedoklis par neatkarības perspektīvām.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums skotu joprojām neatbalsta neatkarību no Lielbritānijas, taču šis pārsvars sāk mazināties.
Aģentūra “Reuters” norāda, ka laikā, kad Lielbritānija gatavojas uzsākt sarunas par izstāšanos no 28 valstu bloka, neatkarības referenduma sarīkošana varētu būt ārkārtīgi sarežģīta. Turklāt vēl viens noraidošs balsojums, visticamāk, varētu izrādīties politiski fatāls pašai Nikolai Stērdženai, kas tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām un cienījamākajām politiķēm.
Tikmēr pašā Lielbritānijā skaidrības par turpmāko izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām nav. Jaunais britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons piektdien pirmo reizi piedalīsies Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās laikā.
Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss šajās dienās paziņojis, ka Lielbritānijai ir nepieciešams rast skaidrību par to, kādi ir tās nākotnes plāni pēc jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pēc viņa vārdiem, diskusijām būtu jāsākas ar to, ka britu valdībai būtu skaidri jāpasaka, ko tieši tā vēlas sasniegt, jo “Brexit” jautājums ir eksistenciāls visai Eiropas Savienībai.
Līdzīgu viedokli savā rakstā domnīcai “Open Europe” paudis arī ietekmīgais Konservatīvās partijas politiķis Endrjū Tairijs. Viņš aicinājis valdību pēc iespējas ātrāk sniegt pilnu un detalizētu valdības pozīciju “Brexit” sarunām. Pēc Tairija vārdiem, pirms Lisabonas līguma 50.panta jeb izstāšanās mehānisma iedarbināšanas un izstāšanās sarunu sākuma valdības pozīcija būtu jāapstiprina arī parlamentam, taču premjerministre Terēza Meja šādu iespēju ir noraidījusi.
Endrjū Tairijs arī uzskata, ka “Brexit” sarunas varētu nodrošināt ievērojamus ekonomiskos un politiskos ieguvumus, taču, ja sarunām netiks pieiets nopietni, valstij draud drīzi un ļoti nopietni zaudējumi. Pēc Endrjū Tairija domām, politiķi nevar atļauties situācijas pasliktināšanos, tāpēc viņiem būtu jāatzīst, ka daudzi izstāšanās kampaņas atbalstītāju dotie solījumi nav izpildāmi. Vienlaicīgi politiķis norāda, ka britu pusei būtu jāpagaida skaidrība arī no Eiropas Savienības partneru puses par to, ko viņi ir gatavi piedāvāt Lielbritānijai. Tieši tāpēc formālo izstāšanās sarunu procesu vajadzētu uzsākt tikai pēc nākamā gada septembrī gaidāmajām Vācijas vēlēšanām.
