Premjers nepieļaus Skotijas pazemošanu
Pret oficiālo Londonas nostāju izstāšanās jautājumā nobalsoja 90 no 124 deputātiem.
Savukārt reģionālās valdības pārstāvji debatēs norādīja, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem parlamenta vēsturē. Skotijas ministrs sarunām ar Eiropas Savienību Maikls Rasels uzsvēra, ka nekad nepieļaus Skotijas pazemošanu un tās iedzīvotāju demokrātiskās izvēles ignorēšanu.
Londonai vēl ir laiks novērst jaunus reģiona neatkarības centienus, ja tā akceptēs kompromisu brīvā tirgus jautājumā. Balsojums bija simbolisks, un tam nav juridisku seku. Tomēr tas dod skaidru signālu, ka Skotija arī turpmāk vēlēsies ietekmēt izstāšanās procesu. Pretējā gadījumā var tikt sarīkots jauns neatkarības referendums.
Skotija vairākkārt brīdinājusi, ka sarīkos atkārtotu tautas balsošanu par aiziešanu no Lielbritānijas. Iepriekš referendums notika 2014. gadā, taču vairums balsstiesīgo atbalstīja palikšanu Lielbritānijas sastāvā.
Par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā aizvadītās vasaras referendumā nobalsoja 62% balsstiesīgo skotu.
Lielākā daļa skotu uzskata, ka jāatdalās no Lielbritānijas
Par palikšanu blokā ir arī ievērojama daļa Velsas un Ziemeļīrijas iedzīvotāju, tādēļ ik pa laikam uzvirmo debates un bažas par to, vai aiziešanas process no Eiropas Savienības pašai Lielbritānijai nedraud ar sadalīšanos.
Tieši pēdējā mēneša laikā pieaudzis to skotu skaits, kuri uzskata, ka būtu jāatdalās no Lielbritānijas, kas varētu atbrīvot Skotijas rokas izvēlei palikt Eiropas Savienības sastāvā.
Ja vēl nesen šādu ideju atbalstīja aptuveni 45% Skotijas iedzīvotāju, tik pat, cik teju pirms trim gadiem, tad tagad šis skaits tuvojas 50%. Arvien vairākumā ir to, kuri uzskata, ka steigties nevajadzētu, un atdalīšanās no Lielbritānijas Skotijai nebūtu ekonomiski izdevīga.
Šādas neatkarības alkas skotos aug soli solī līdz ar valdības Londonā arvien ciešāku apņemšanos no bloka aiziet.
Saskaņā ar aptauju datiem, trīs ceturtdaļas no Skotijas iedzīvotājiem ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, turklāt ļoti ievērojams skaits no viņiem ir iesaistīti arī zinātnē, izglītībā, celtniecībā un citās jomās. Uzsverot šīs bažas Skotijas parlaments ir oficiāli paudis arī savu opozīciju pret Lielbritānijas valdības kursu balsojumā. Taču šo to atbalstīja gandrīz trīs ceturtdaļas likumdevēju, kas, pēc pašu skotu ieskatiem, ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem parlamenta vēsturē.
Lielbritānija turpina izstāšanās procesu
Lielbritānijas institūcijas Londonā pagaidām neizrāda lielu pretimnākšanu nedz Skotijai, nedz Velsai, nedz Ziemeļīrijai, kas kā Apvienotās Karalistes daļas ir nobažījušās par nākotni. Lielbritānijas parlaments vēl nedēļas sākumā noraidīja vairāku deputātu rosinātos grozījumus tā sauktā "Brexit" likumprojektā, kas paredzēja lielāku Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas iesaistīšanos kopējā procesā.
Lielbritānijas parlaments šobrīd apspriež likumprojektu, kas paredz ļaut Londonai sākt izstāšanās procesu. Premjerministre Terēza Meja sola oficiālu izstāšanās pieprasījumu iesniegt martā.
Par to, kā viss notiks, joprojām ir daudz šaubu un neskaidrību, tā kā nedz Eiropas Savienībai, nedz Lielbritānijai šādas pieredzes nav, un visā bloka vēsturē tā būs pirmā reize, kad kāda valsts no savienības aiziet.
Jau vēstīts, ka 2016.gada 23.jūnijā par izstāšanos no Eiropas Savienības kopumā nobalsoja 52% Lielbritānijas iedzīvotāju. Tomēr Skotijā 62% vēlētāji iestājās par valsts palikšanu blokā.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir paziņojusi, ka oficiālu aiziešanas procesu no Eiropas Savienības sāks martā.
