ĪSUMĀ:
- Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas jūlijā ir notikuši vairāki bruņoti incidenti.
- Abās pusēs gājuši bojā vismaz 19 cilvēki.
- Pirmdien Armēnija ziņoja par vienu snaipera nogalināto karavīru.
- Azerbaidžāna skaidroja: bijām spiesti atbildēt uz Armēnijas uzbrukumiem.
- Vardarbības uzliesmojumā Armēnija un Azerbaidžāna vaino viena otru.
- Krievija un rietumvalstis mudina abas valstis nomierināt situāciju uz robežas.
- Putins un Erdogans aicina Armēniju un Azerbaidžānu sākt miera sarunas.
- Ziņo par masveida kautiņiem starp azerbaidžāņiem un armēņiem Krievijas pilsētās.
- Armēņu un azerbaidžāņu kautiņi notikuši arī Londonā, Briselē, Losandželosā.
- Armēnijai un Azerbaidžānai ir naidīgas attiecības kopš 1988. gada.
Armēnijas Aizsardzības ministrija pirmdien, 27. jūlijā, paziņoja, ka naktī viens armēņu karavīrs nogalināts ar snaipera šāvienu no Azerbaidžānas puses. Incidents notika pēc salīdzinoši mierīgas nedēļas.
Savukārt Azerbaidžāna taisnojās, ka ir bijusi spiesta atbildēt uz Armēnijas uzbrukumiem azerbaidžāņu karavīru pozīcijām.
Vardarbības uzliesmojumā Armēnija un Azerbaidžāna vaino viena otru. Azerbaidžāna ir piedraudējusi, ka dos triecienu Metsamoras atomelektrostacijai Armēnijā, ja Armēnija uzbruks stratēģiskajiem objektiem Azerbaidžānā.
Krievija un rietumvalstis ir mudinājušas naidīgās valstis nekavējoties nomierināt situāciju uz robežas, lai izvairītos no plašāka militārā konflikta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdienas vakarā telefonsarunā apsprieda situāciju uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Pēc sarunas abi prezidenti aicināja Baku un Erevānu uzsākt miera sarunas, lai izbeigtu vardarbību.
Krievija un Turcija bažījas, ka varētu tikt ierautas konfliktā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Armēnija un Krievija ir stratēģiskās sabiedrotās. Armēnija ietilpst Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Savukārt Azerbaidžāna ir tuva NATO dalībvalsts Turcijas sabiedrotā.
Saspīlējums uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas uzjundījis konfliktus arī starp ārvalstīs dzīvojošajiem armēņiem un azerbaidžāņiem.
Pēdējās dienās pienākušas ziņas par masveida kautiņiem starp azerbaidžāņiem un armēņiem Maskavā un citās Krievijas pilsētās. Abu valstu vēstnieki Krievijā vērsušies pie saviem tautiešiem ar lūgumu izvairīties no provokācijām un sadursmēm.
Kautiņi starp vietējiem armēņiem un azerbaidžāņiem notikuši arī Londonā, Briselē un Losandželosā.
Armēnijai un Azerbaidžānai ir naidīgas attiecības kopš 1988. gada, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas autonomais reģions paziņoja par atdalīšanos no Azerbaidžānas.
Tas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Militārajā konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 35 tūkstoši cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Lai arī kopš Padomju Savienības sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti
Aizvadīto 30 gadu laikā uz Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas robežas regulāri ir izcēlušās sadursmes. Taču pēdējo nedēļu incidenti ir neierasti tāpēc, ka tie notiek 300 kilometrus no Kalnu Karabahas.
