Pēc vienas dienas pamiera atsākušās sadursmes starp Armēniju un Azerbaidžānu

Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas atsākušās bruņotas sadursmes, kurās abas valstis vaino viena otru. Protestētāji Azerbaidžānas ielās šonedēļ pieprasījuši armijai iesaistīties visaptverošā karā ar kaimiņvalsti. Eksperti uzskata, ka kara draudi tiešām ir diezgan augsti, taču reģiona stabilitātē ieinteresētās lielvaras to, visticamāk, nepieļaus.

Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas atsākušās bruņotas sadursmesUģis Lībietis

    Konflikts starp Azerbaidžānu un Armēniju, galvenokārt strīdīgā Kalnu Karabahas reģiona dēļ, turpinās jau gadu desmitiem, taču kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus šis tiek uzskatīts par iesaldētu konfliktu. Taču pēdējo nedēļu laikā saspīlējums ir sasniedzis jaunu līmeni.

    Uz abu valstu robežas sadursmēs ir iesaistīti gan tanki, gan artilērija, un abas puses apgalvo, ka tiek apšaudīti arī civilie mērķi.

    Šajā nedēļā vien bruņotās sadursmēs dzīvību ir zaudējuši vismaz 16 cilvēki, tostarp arī vairākas augstu stāvošas azerbaidžāņu militārpersonas. Azerbaidžānas puse apgalvo, ka nogalināti esot pat vairāki simti armēņu karavīru. Armēnija gan šīs ziņas noliedz.

    Lai arī trešdien abu pušu starpā sadursmes nenotika, ceturtdienas rītā tās atkal ir atsākušās, un Armēnijas Ārlietu ministrija jau izplatījusi paziņojumu, kurā nosoda Azerbaidžānas rīcību, kas pārkāpjot vien pirms dažām dienām panākto vienošanos par sadursmju pārtraukšanu.

    Armēnijas varas iestādes uzsver, ka to prioritāte ir panākt pilnīgu pamiera atjaunošanu bez jebkādiem priekšnoteikumiem.

    Savukārt Azerbaidžānas puse provokācijās vaino tieši armēņus un aicina Armēniju saprast, ka Azerbaidžāna ir gatava atgūt okupēto Kalnu Karabahu un galu galā Armēnija būšot zaudētāja. 

    Starptautiskā sabiedrība ir noraizējusies par konflikta eskalāciju. Sadursmes ir kārtējo reizi likušas gan Eiropas Savienībai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Krievijai aicināt uz saspīlējuma mazināšanu. Tikmēr Turcija, kas atklāti atbalsta Azerbaidžānu, ir paziņojusi, ka savu iespēju robežās palīdzēs Baku aizstāvēt valsts teritoriālo vienotību, kurai draudus rada "agresīvais armēņu nacionālisms".

    Kā aģentūrai "France Press" norādījis azerbaidžāņu politikas komentētājs Elhans Šahinoglu, visaptveroša kara iespējamība starp abām valstīm ir ļoti augsta, jo arī sabiedrība, izejot ielās, pieprasa šo konfliktu novirzīt uz Kalnu Karabahas teritoriju. Savukārt armēņu analītiķis Hakobs Badaljans uzskata, ka reģionālās ģeopolitiskās lielvaras – Krievija un Turcija – šādu lielu karu ar katastrofālām sekām vienkārši nepieļaus. Turklāt ne viena, ne otra puse nav uzskatāma par pārliecinošu iespējamo uzvarētāju.

    KONTEKSTS:

    Lielākoties etnisko armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha tika atšķelta no Azerbaidžānas pēc kara 1994. gadā.

    Starptautiski Kalnu Karabaha joprojām tiek uztverta kā Azerbaidžānas sastāvdaļa. Pēdējās desmitgades laikā tur asiņaini konflikti uzliesmojuši vairākkārt, taču plaša mēroga karadarbība nav atsākusies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti