Līderi arī pārrunājuši migrācijas krīzi, un patlaban galvenā uzmanība ir pievērsta ārējo robežu stiprināšanai un sadarbībai ar Turciju, lai apturētu bēgļu plūsmu uz Eiropu.
Noprotams, ka sarunas par Lielbritānijas piedāvāto reformu plānu par tālākajām attiecībām ar Eiropas Savienību norit visai grūti. Kā jau gaidīts, Lielbritānijas prasību saraksts nav vienkārša „lasāmviela”, jo tas skar ne tikai pašu Apvienoto Karalisti, bet arī pārējās dalībvalstis.
Nakts vidū tapa zināms, ka vienoties joprojām nav izdevies par pieciem punktiem, un tie lielākoties skar tieši sociālo pabalstu jomu.
Tostarp ir britu valdības prasība ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm, samazināt pabalstus tiem bērniem, kuru vecāki strādā Lielbritānijā, bet paši atrodas dzimtenē, piemēram, pie vecvecākiem Latvijā. Starp strīdīgajiem punktiem ir arī citi, pret ko ļoti asi iebilst valstis, kuru cilvēki lielā skaitā dzīvo un strādā Lielbritānijā, piemēram, Polija, Čehija, Slovākija, arī Baltija. Joprojām domstarpības ir arī par britu prasību izskaust no Eiropas līgumiem punktus, kas nosaka veidot arvien ciešāku Eiropas Savienību.
Piektdienas rītā aizvien turpinās Lielbritānijas divpusējas sarunas ar citām dalībvalstīm, piemēram, arī ar Franciju, kurai nepatīkot britu prasība piešķirt teju vienādas balss tiesības valstīm monetārās savienības lietās valstīm, kuras nav eirozonā, jo Lielbritānijas valūta ir mārciņa un Londona to pat negrasās mainīt. Valstis runā cita ar citu, un divpusējās sarunās iesaistās arī institūciju līderi Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Taču kopumā nostāja ir skaidra – neviena valsts vai Eiropas Savienības institūcija nevēlas Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Un to patiesībā nevēlas arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kura mērķis ir pārbraukt mājās no Briseles ar tādu vienošanos, ar kuru viņš varētu vērsties pie vēlētājiem, sakot, ka „mums ir vienošanās ar Eiropas Savienību, ka būs reformas un tagad referendumā, ko pats jums esmu apsolījis, būtu labāk nobalsot par palikšanu Eiropas Savienībā”.
Ir izskanējis, ka dalībvalstis pie sarunu galda pret Lielbritāniju ir bijušas visai kritiskas.
Medijiem diemžēl nav iespējas būt klāt sarunu telpā un dzirdēt sarunu gaitu un to, kādā tonī tās norit, taču no dažādiem diplomātiskiem avotiem dzirdams, ka vairākas valstis ir izteikušās tiešām ļoti kritiski. „Mēs gaidījām, ka tā būs, taču, godīgi sakot, cerējām, ka dažas no tām būs daudz mazāk kritiskas,” tā Eiropas Savienības avotu citē BBC.
Vēl pirms sanāksmes Briseles domnīcas Eiropas Politikas centra pētnieks Fabians Culēgs sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Lielbritānijai jau ir daudz un dažādu atlaižu, piemēram, iemaksās lauksaimniecības budžetā, kas tiešām daudzas valstis dara pavisam neapmierinātas.
Prognozes par to, vai Lielbritānija ar pārējām dalībvalstīm panāks kompromisu par reformu plānu jau piektdien, ir dažādas. Tomēr skaidrs, ka neviena puse nav ieinteresēta turpināt šo neskaidrības situāciju.
Tāpat samitā apspriesti migrācijas jautājumi, taču dalībvalstu vadītāji nepieņēma nekādus izšķirošus lēmumus, bet visvairāk pievērsās ārējo robežu stiprināšanai. Tas uzskatīts par vienīgo risinājumu tam, lai neizjuktu Šengenas zona, un sadarbībai ar Turciju, lai apturētu bēgļu plūsmu uz Eiropu.
