Pētnieks uzskata, ka nevajadzētu būt lielām izmaiņām sociālajos pabalstos tiem iebraucējiem, kuri arī no jaunākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Polijas vai Latvijas jau strādā Lielbritānija. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības līgumiem.
„Mēs esam redzējuši dažus piedāvājumus, kuri būs jāpārskata, taču tie rāda zināmu virzienu,un diezgan droši var sacīt, ka būs izmaiņas sociālajos pabalstos. Manuprāt, lielākajām izmaiņām būtu jāskar cilvēki, kuri ierodas Lielbritānijā bez nodoma strādāt. Savukārt ar cilvēkiem, kuri pārvietojas Eiropas darba tirgū, būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo galu galā nevajadzētu aizmirst, ka šie cilvēki ir devušies uz Lielbritāniju, lai tās sociālajā sistēmā iemaksātu vairāk, nekā no tās iegūtu. Un būtu tikai godīgi, ka cilvēki, kuri maksā sistēmai, no tās arī iegūst,” norāda Culēgs.
Viņš lēš, ka gaidāmas diskusijas par šo maksājumu robežu, par nogaidīšanas un pārejas periodiem tiem cilvēkiem, kuri nesen ieradušies Lielbritānijā, taču galu galā nevajadzētu būt ļoti būtiskām izmaiņām. Pretējā gadījumā tas būtu neatbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem par pilsoņu brīvu kustību darba tirgū, saka pētnieks.
Ziņots, ka Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons apsolījis līdz nākamajam gadam sarīkot referendumu par Lielbritānijas dalību ES. Viņš tomēr gatavojas atbalstīt palikšanu blokā, ja valstij izdosies vienoties par reformām četrās jomās – konkurenci, suverenitāti, sociālo politiku un ekonomisko pārvaldību.
Viena no prasībām, ko izvirza britu premjerministrs, ir dažādi sociālo pabalstu ierobežojumi iebraucējiem. Pret to iebilst Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
